Kalnmeiers: Jūtams izteikts politiskais spiediens uz prokuratūru

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Saistībā ar Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķa Jura Juraša lietu ir jūtams izteikts politiskais spiediens uz prokuratūru, šādu viedokli intervijā LTV "Rīta panorāmā" pauda ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Pēc Kalnmeiera vārdiem, viņam šāds spiediens esot gana ierasts, jo amatā pavadīti jau aptuveni deviņi gadi, savukārt citādi esot ar lietu uzraugošo prokuroru. Ģenerālprokurors uzsvēra, ka par sevi ir dzirdējis tikai zākāšanos un tukšu kliegšanu, bet nekādi argumenti pārmetumiem nekad neesot bijuši.

Savukārt jebkādu politisku motivāciju pašā lietā pret Jurašu Kalnmeiers nesaskata, jo par lietas ierosināšanu lēmuši tikai tiesībsargājošo iestāžu darbinieki.

Saeimas deputātu vairākums ir atbalstījis Juraša izdošanu kriminālvajāšanai. Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam esot piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS "Latvijas Dzelzceļš" vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods. Jurašs paziņoja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs kavējis šā iespējamā nozieguma izmeklēšanu, savukārt pret viņu tika ierosināta lieta par izmeklēšanas informācijas izpaušanu.

Kalnmeiers vēlreiz piekrita, ka pastāv iespēja, ka konkrēto lietu arī pēc Saeimas lēmuma, kas ierobežo Juraša politiskās darbības Saeimā iespējas, tiesai nemaz var nenodot, ja tālākās izmeklēšanas gaitā neapstiprinās pret Jurašu izvirzītās aizdomas. Viņa skatījumā, šāds iznākums nenozīmētu prokuratūras reputācijas graušanu, jo galvenais esot noskaidrot patiesību. Turklāt ģenerālprokurors atzīmēja, ka lietu var izbeigt divējādi - gan uz reabilitējoša, gan uz nereabilitējoša pamata.

Termiņu, kādā lieta varētu nonākt tiesā, Kalnmeiers atteicās nosaukt, jo baidās, ka jebkādus viņa izteikumus varētu mēģināt novērtēt kā mēģinājumus ietekmēt izmeklējošo prokuroru.

Nerunājot vien par konkrēto lietu, Kalnmeiers vērtēja, ka lielākā problēma izmeklēšanas struktūrās ir "cilvēciskais faktors", proti, trūkst izmeklētāju. Piemēram, Valsts policijā trūkstot 15%-20% izmeklētāju, Valsts ieņēmumu dienestā - līdz 15%. Līdzīgi esot arī prokuratūrā, kur vakances varbūt arī nav brīvas, bet jauno kadru sagatavošanas līmenis būtu vēlams krietni augstāks. "Un es neredzu, ka tuvākajos gados šīs problēmas varētu tikt atrisinātas," piebilda ģenerālprokurors.

Uz augšu