Kāpēc tik daudzi cilvēki tic zīlniekiem un gaišreģiem? Atbild zinātnieki (1)

Varētu domāt, ka mūsdienu informācijas laikmetā, kad ir atmaskoti tik daudzi viltvārži, kas izlikušies par gaišreģiem vai zīlniekiem, cilvēku tieksmei naivi ticēt šādiem ļaudīm vajadzētu izzust. Tomēr tā nenotiek. Cilvēku, kas savu dzīvi pakārto zīlnieku izliktajām kārtīm vai gaišreģa padomiem, pat attīstītajās valstīs ir vēl ļoti daudz. Piemēram, ASV veiktā aptaujā noskaidrojās, ka telepātijai un gaišredzībai tic ceturtā daļa valsts iedzīvotāju.

Kādā nesenā pētījumā tika aptaujāti skeptiķi un tie, kuri tic pārdabiskām spējām. Visiem aptaujātajiem bija līdzīgs izglītības līmenis. Atklājās, ka tiem cilvēkiem, kuri tic pārdabiskām spējām, ir vāja analītiskā domāšana. Tas nozīmē, ka viņi tiecas pasauli interpretēt no subjektīvi personīgas perspektīvas un nespēj informāciju izvērtēt kritiski. Turklāt ticīgie pareģu apgalvojumus bieži uztver kā faktus pat tad, ja pastāv pierādījumi par pretējo.

Pareģu apgalvojumi bieži vien ir vispārīgi un neskaidri, kas ir viens no iemesliem, kāpēc tik daudzi cilvēki sāk ticēt pareģu spējām. To dēvē par Bārnuma efektu, kad cilvēki tiecas vispārīgus un neskaidrus personības aprakstus uztvert kā unikāli personiskus. Piemēram, pētījumā parādīts, ka indivīdi par ļoti akurātiem, unikāliem un ļoti personiskiem uztvēra tos viņu personības aprakstus, kas patiesībā bija ļoti vispārīgi un atbilstu ļoti plašam cilvēku lokam.

Daudzus pareģu apgalvojumus ir neiespējami apstiprināt vai noliegt. Klasiskais piemērs ir iluzionista Urī Gellera apgalvojums, ka 1996. gada futbola čempionāta spēlē, soda sitiena laikā viņš ar prātu kontrolēja bumbu. Tomēr Gellers to paziņoja retrospektīvi.

Kad pārdabiskās spējas tiek pakļautas zinātniskām pārbaudēm, tās lielākoties izrādās neesošas vai viltotas. Piemēram, gaišreģis Dereks Ogilvī bija pārliecināts, ka viņš spēj lasīt cilvēku domas, tomēr pēc zinātniskiem eksperimentiem izrādījās, ka šādu spēju viņam tomēr nav.

Vēl kāds faktors, kas veicina cilvēkus ticēt pārdabiskām spējām, ir zinātnisku pētījumu kopums, kuros sniegti pārdabisku spēju eksistenci apstiprinoši rezultāti. Tiesa, šie pētījumi tiek bieži kritizēti un ir nepilnīgi. Viens no piemēriem ir zinātniskajā žurnālā “Journal of Personality and Social Psychology” publicētais pētījums, kurā tiek atbalstīta notikumu paredzēšanas spēja, tomēr vēlākajos pētījumos šos rezultātus vēlreiz iegūt neizdevās.

Tātad izskatās, ka par spīti daudzajiem krāpniecības gadījumiem, kritikai un zinātniskiem pierādījumiem, cilvēki joprojām tic un ticēs pārdabiskām spējām. Kādā pētījumā noskaidrots, ka trešā daļa amerikāņu pat uzskata, ka ir savā dzīvē pieredzējuši kādas burvestības vai gaišredzību, savukārt puse amerikāņu sieviešu uzskata, ka ir sastapušās ar spoku.