Pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" iepirkumu kriminālprocesa materiāli satur konkrētas ziņas, ka apcietinātais uzņēmējs Māris Martinsons varētu sazināties ar kriminālprocesā iesaistītām personām un ietekmēt sniegtās liecības, skaidrojot tiesas lēmumu paturēt Martinsonu apcietinājumā, ar Tiesu administrācijas starpniecību aģentūrai LETA norādīja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Dina Suipe.
Tiesnese arī noraidīja Martinsona aizstāvja Didža Vilemsona medijiem pausto, ka tiesas lēmums paturēt Martinsonu apcietinājumā ir "klaji nepamatots". Tiesas sēdē, vērtējot procesa virzītāja sacīto un kriminālprocesa materiālus, tiesnese secināja, ka uzņēmējs varētu traucēt izmeklēšanai.
Tiesnese skaidroja, ka, izvērtējot apcietinājuma nepieciešamību, tika ņemts vērā aizstāvja tiesas sēdē iesniegtais Martinsona raksturojumus no vairākām sabiedriskām organizācijām, tomēr konstatēja, ka šajā kriminālprocesā tas nevar būt par pamatu, lai nepiemērotu drošības līdzekli - apcietinājumu.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 277. panta septīto daļu personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 24 mēnešus, no tiem pirms tiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par 15 mēnešiem. Ņemot vērā minēto, tiesnese uzskata, ka aizdomās turētā atrašanās apcietinājumā nepārsniedz Kriminālprocesa likumā noteiktos termiņus.
Jau ziņots, ka Martinsona aizstāvis Vilemsons uzskata, ka viņa klientam piemērotais apcietinājums ir klaji nepamatots.
Viņš paziņojumā medijiem norādījis, ka Martinsons joprojām noraida jebkādus pārkāpumus vai nelikumīgas darbības. Aizstāvis arī atkārtoti uzsvēra, ka gandrīz divus mēnešus pēc apcietināšanas tā arī nav skaidrs, kas tieši Martinsonam tiek inkriminēts.
Sarunā ar aģentūru LETA pagājušajā nedēļā Vilemsons gan norādīja, ka uzņēmējam tiek inkriminēti pārkāpumi, kas saistīti ar kukuļošanu, taču tā nav starpniecība kukuļošanā.
Paziņojumā presei arī norādīts, ka "nav pieļaujama situācija, ka apsūdzības puse apcietinājumā esošam cilvēkam pat necenšas paskaidrot, kādu iemeslu pēc viņš ticis ieslodzīts". Attiecīgi aizstāvis ar sūdzību ir vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), kur viņš turpināšot aizstāvēt Martinsona tiesības.
Kā ziņots, tiesa pirmdien lēma paturēt Martinsonu apcietinājumā.
KNAB ir sācis kriminālprocesu saistībā ar trim "Rīgas satiksmes" veiktajiem iepirkumiem - par 2016.gada zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, 2013.gada iepirkumu par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro, kā arī 2013.gadā veikto iepirkumu par autobusu piegādi, kura kopējā summa bija 75 808 297 eiro.
Kriminālprocesā tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa decembra sākumā sešām no septiņām šajā lietā aizdomās turētajām personām kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Pēc astoņu dienu apcietinājuma atbrīvots tika ilggadējais partijas "Gods kalpot Rīgai" biedrs, uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks. Savukārt apcietināti joprojām ir "Rīgas satiksmes" Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, bijušais "Rīgas satiksmes" valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens, "Škoda Transportation" amatpersona Vladislavs Kozaks, citos kriminālprocesos figurējošais uzņēmējs Māris Martinsons un uzņēmējs Edgars Teterovskis.
Savukārt Teterovska dzīvesbiedrei un Kozaka savulaik vadītā, nu jau likvidētā uzņēmuma "Tram Servis Riga" valdes loceklei Elīnai Kokinai piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
No KNAB skaidrotā izriet, ka kriminālprocess sākts par to, ka Čehijas un Polijas uzņēmumu pārstāvji, vienojoties ar Rīgas domes un "Rīgas satiksmes" atbildīgajām amatpersonām, kā arī ar "Rīgas satiksmi" saistītā uzņēmuma pārstāvjiem, noziedzīgo darbību īstenošanai piesaistīja fizisku personu un ar viņu saistītas personas. Šīs personas nodarbojās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un nodrošināja finanšu plūsmu, piesaistot gan reāli darbojošos, gan arī fiktīvus uzņēmumus, tādējādi nodrošinot kukuļu maksāšanu Rīgas domes un "Rīgas satiksmes" atbildīgām amatpersonām saistībā ar trim iepirkumiem.
KNAB arī norādīja, ka biroja sāktajā kriminālprocesā kukuļu summas veido procenti no kopējās noslēgtā līguma summas. Darbs, lai precizētu kukuļa summas KNAB kriminālprocesā, turpinās.
"Nekā personīga" ziņoja, ka par katru Rīgai piegādāto trolejbusu, autobusu un tramvaju kukuļos maksāts vidēji 5-7%. Trīs iepirkumu summa kopā pārsniedz 270 miljonus eiro, tādejādi kukuļos varētu būt samaksāti 13,5-20 miljoni eiro.
KNAB iepriekš informēja, ka biroja un ārvalstu partnerdienestu sadarbība šajā jomā tika sākta nedaudz vairāk kā pirms gada, kad KNAB informēja Polijas Pretkorupcijas dienestu (CBA) un citus partnerdienestus par konkrētu personu, iespējams, noziedzīgu rīcību. Pamatojoties uz KNAB sniegto informāciju, CBA sāka savu kriminālprocesu. KNAB uzsvēris, ka CBA publicētā informācija par kukuli 800 000 eiro vērtībā ir provizorisks aprēķins, kuru CBA līdz šim ir konstatējuši, taču izmeklēšana šajā aspektā tiek turpināta un summas vēl var pieaugt.
Iepriekš arī vēstīts, ka saistībā ar notikušo atkāpās visa "Rīgas satiksmes" valde, bet patlaban uzņēmumam iecelta pagaidu vadība. Tāpat no amata atkāpās Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR). Mediji ziņoja, ka Amerika dzīvesvietā notikusi kratīšana, taču viņš nekādus komentārus par to nav sniedzis, uzverot, ka viņa sirdsapziņa ir tīra.
