Rīga ir plaši pazīstama kā jūgendstila metropole, taču aizvien vairāk reiz tik grezno celtņu palēnām un neatgriezeniski iet bojā, vēstī Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Tā aiziet pasaules godība - reiz greznās Rīgas jūgendstila mājas pārvēršas graustos (17)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pērn vienu no sava laika ievērojamākajām celtnēm, ēku Kalnciema ielā 2B, nopostīja ugunsgrēks, taču pastāv aizdomas, ka ugunsnelaime tika izraisīta tīši, lai ātri un ērti atbrīvotos no nevēlamās ēkas.
Kā uzskata arhitekte un gide Baiba Apine, ir pamats domāt, ka vairākas novārtā pamestas jūgendstila ēkas nākotnē sagaida līdzīgs liktenis, jo līdzīga "prakse", kā atbrīvoties no jūgendstila ēkām, tikusi novērota arī iepriekš.
"Šīs mājas ir pārdzīvojušas divus pasaules karus, Padomju laikus, un tagad brīvā, neatkarīgā valstī tās tiek tīšām aizlaistas postā," norāda Apine.
Gide stāsta, ka ārvalstu tūristi viņai bieži taujā, kāpēc valsts vai pašvaldība par šiem arhitektūras pieminekļiem nerūpējas. "Man ir kauns atzīt, ka mēs kā valsts šīs ēkas esam atstājuši novārtā," viņa piebilst.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvis Jānis Asaris stāsta, ka šobrīd Rīgā ir aptuveni 15 valsts aizsargājamo pieminekļu, kas ir neapmierinošā stāvoklī.
Raidījums vēstī, ka vēsturisko ēku fasāžu sakopšanai pieejams valsts līdzfinansējums. Ja ēka ir sakopta, iespējams saņemt arī nodokļu atlaides.
Vairums jūgendstila ēku Rīgā ir daudzdzīvokļu nami, kuriem ir vairāki īpašnieki, turklāt ne visām ēkām ir piemērots valsts kultūrpieminekļu statuss. Tā arī ir galvenā problēma, kāpēc ēkas netiek sakoptas - ja viens īpašnieks vēlas ēku sakopt, otrs īpašnieks nereti ir citās domās.