Brexit iegriezīs ES budžetā miljardiem eiro lielu robu - kā to "aizlāpīt"?

Brexit

FOTO: Reuters/AFP/AP/EPA/Scanpix

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības jeb Brexit notiks 2019.gada 29. marta naktī. Lai gan laiks līdz noliktajam datumam ir atlicis pavisam nedaudz, joprojām valda gana daudz neskaidrību, kā īsti šī šķiršanās ietekmēs Eiropu un globālo tirgu. Par iespējamajām Brexit sekām trešdien tika diskutēts raidījumā "Tieša runa".

Diskusijā piedalījās Rihards Kols, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs (VL-TB/LNNK), Vjačeslavs Dombrovskis, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs («Saskaņa»), Kārlis Bukovskis, Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks, RSU lektors, Kristaps Klauss, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors, Juris Paiders, «Neatkarīgās Rīta Avīzes» komentētājs, un Ramona Liepiņa-Krauja Rīgas plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatore.

Diskusiju vadīja žurnālists Guntis Bojārs.

Lielbritānija līdz šim veikusi brangas iemaksas Eiropas Savienības budžetā - 10 miljardus eiro gadā -, taču, līdz ar izstāšanos no bloka, iemaksas tiks pārtrauktas. Šis apstāklis pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis dara īpaši bažīgas.

Vjačeslavs Dombrovskis norāda, ka, viņaprāt, Eiropas Savienības dalībvalstis diez vai vēlēsies palielināt iemaksas bloka budžetā. Mazāk turīgas dalībvalstis lielas cerības liek uz tādām lielvalstīm kā Francija un Vācija, taču, ņemot vērā francūžu neapmierinātību ar jau tā celtajiem nodokļiem, diez vai varam gaidīt iemaksu palielināšanu no Francijas puses.

Bukovskis piebilda, ka Eiropas Savienības budžetu veido trīs aspekti - valstu iemaksas, muitas nodevas un procents no PVN. 

"Ja samazinās apjoms vienā trauciņā, tad apjoms citos trauciņos ir jāpalielina," norādīja Bukovskis, piemetinot, ka Eiropas Savienībai nākotnē ir ieplānoti vairāki ambiciozi projekti. 

Paiders pauda, ka ir izdevumi, ko Eiropas Savienība noteikti nesamazinās, piemēram, administratīvās izmaksas. "Būs jāpalielina algas tiem, kas strādā Briselē un Strasbūrā (..). Tāpat būs jāpalielina izdevumi aizsardzībai," norādīja Paiders.

Vaicāts, vai Latvijas zemnieki tiešmaksajumos saņems vairāk, Rihards Kols atbildēja, ka tiešmaksājumu palielināšana ir viens no valdības uzstādījumiem. 

"Latvija cīnīsies līdz pēdējam, lai Kohēzijas fonda finansējums nesamazinās un tiešmaksājumi izlīdzinās pēc iespējas ātrāk," teica Kols.

Uz augšu