Parasti brīvdienu rīti šajā ģimenē bija tikpat saspringti, kā darba dienu rīti - celšanās, brokastis, došanās pie dabas vai ciemos - viena vienīga skriešana. Bet šodien nebija tā reize. Laura bija pierunājusi vīru palikt mājās un nedarīt neko.
Kā lai nepaliek traks?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kamēr bērni vēl gulšņāja, viņa aizgāja uz vannasistabu. Viņa skatījās uz sevi spogulī. Viņa redzēja vēl diezgan jaunu sievieti, bez kosmētikas, tomēr šodien atpulgs spogulī likās simpātisks un dzīvīgs, nekāda noguruma, nekādas pelēcības. Laura ilgi skatījās sev acīs, tad atgrieza ūdens krānu un ģērba nost halātu, lai ietu vannā.
"Labrīt, Laurulīt," vannasistabā ienāca vīrs.
"Labrīt," Laura kā iztraucēta atņēma sveicienu, nepaskatoties uz vīru.
Viņa dzirdēja, kā vīrs aizslēdz vannasistabas durvis.
Šie laiskie rīti. Tie iedvesmoja. Gan rātnībām, gan nerātnībām. Laura joprojām neredzēja vīru, bet juta, kā plauksta noguļas uz viņas gurna un lēnām slīd uz augšu.
"Laurulīt, labrīt," vīrs iečuksēja viņai ausī.
Laurai joprojām likās smieklīgi un mīļi, ka tāda nesavākusies sieviete var šķist iekārojama.
"Kur bērni?" viņa jautāja vīram.
"Viss nokārtots," viņš iečukstēja viņai ausī turpinot glāstīt sievu. "Es ieslēdzu multenes, mums ir ne mazāk kā 32 minūtes laika. Vai es varu Tev pievienoties vannā?"
Laura pagriezās pret vīru, bet nepaspēja neko pateikt.
"Mā-mū, tu tur esi?" atskanēja no durvju otras puses vienlaicīgi ar sparīgu roktura raustīšanu. "Es nezinu, kur ir tētis, multene beidzās!"
"Kā beidzās?" vīrs iesaucās. "Kāpēc beidzās? Vajadzēja vēl iet!"
"Bet beidzās, nekas nerādās. Ko jūs tur abi darāt?" bērns turpināja runāt un raustīt rokturi. Laura apsēdās uz vannas malas. Arī šī situācija viņai likās smieklīga un mīļa.
"Paga," vīrs izgāja no vannas istabas.
Pēc brīža viņš atgriezās.
"Tātad," viņš teica, " Pie kā mēs palikām?"
Viņš aizvēra vannas istabas durvis un atkal aizslēdza tās.
"Tagad mums ir 92 minūtes laika. Tu tik labi izskaties, ka es nolēmu uzlikt pavisam garo multeni. Aiznesu viņiem ābolus, bumbierus un banānus, brokastis tātad ir noorganizētas."
Laura joprojām sēdēja uz vannas malas un smaidīja.
"Kas tad bija noticis?" viņa jautāja, bet viņš jau bija pienācis tik tuvu, ka starp Lauru un vīru vairs nevienam vārdam vietas nepietika.
"Tētī!" atskanēja no durvju otras puses kopā ar šausminoši sparīgu roktura raustīšanu.
"Nu?" viņš satinga un ieklausījās.
"Kāpēc jūs esat ieslēgušies?" bērna balss skanēja ļoti ziņkāri un šķelmīgi.
"Ko tu gribi?" vīrs palika nepacietīgs.
"Mamma tur ir?" bērns nelikās dzirdējis jautājumu.
"Mamma ir aizņemta! Ko tu vēlies?" viņš valdījās, lai nepateiktu neko lieku.
"Brālis grib citu multeni."
"Paga," Lauras vīrs noteica un izgāja no vannas istabas.
Pēc brīža viņš atgriezās.
"Uzliku viņiem citu multeni. Godīgi sakot es traks gandrīz paliku.
Tiešām 15 minūtes miera ir par daudz prasīts?!" viņš runāja slēdzot ciet durvis.
"Traki," Laura teica, bet pēc intonācijas varēja dzirdēt, ka tas vairāk smīdina, nekā satrauc.
"Nekas, " vīrs teica, nevarēja saprast, vai viņš to saka sev vai sievai, " bērni drīz paaugsies, būs pašiem savas darīšanas, mēs varēsim vairāk laika pavadīt.."
"Vannasistabā?" Laura smejoties jautāja.
"Nu kaut vai vannasistabā, manis pēc kaut vai garāžā, bet mierīgi un netraucēti.."
"Tēti?" atkal atskanēja no durvju otras puses.
Viņš nošņācās.
"Nu vai tiešām nevar 10 minūtes paskatīties multeni?" viņš bija sašutis."Brālim ir kaka," lielais bērns paziņoja un aizgāja atpakļa uz istabu.
"Paga," vīrs teica Laurai un izgāja no vannasistabas trešo reizi.
Kad viņš atgriezās, Laura joprojām sēdēja uz vannas malas. Vanna jau bija pilna ar ūdeni un smaržīgām putām, tās klusi sprakšķēja. Vīrs, neaizslēdzis durvis, apsēdās viņai blakus.
"Nu, Laurulīt? Kā lai nepaliek traks?"
Laura pastiepa priekšā rokas un teica: "Uzmini, kas man rokās?"
Uz brīdi viņš apmulsa, likās, sieva tomēr nav atmetusi cerību palikt ar vīru divatā kaut vai uz 5 minūtēm. Viņš izvēlējās kreiso roku. Viņa atvēra plaukstu.
Vīrs nelielā apmulsumā paskatījās uz sievas rokām. Tad viņai acīs.
Laura atvēra otru plaukstu.
Tajā bija plastikāta strēmelīte ar divām sarkanām strīpiņām.
Publicitātes foto