Pētnieki joprojām cenšas noskaidrot, kāpēc vecumdienās parasti vājinās smadzeņu veiktspēja, tomēr viena lieta šķita skaidra, proti, ka mācīšanās un augstāks izglītības līmenis jaunībā var labvēlīgi ietekmēt smadzenes, ļaujot izvairīties no vecuma vājprāta. Tiesa, jaunā pētījumā zinātnieki secinājuši, ka izglītībai var nebūt tik liela loma smadzeņu veselībā vecumdienās kā uzskatīts iepriekš.
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Neurology”, bija iesaistīti teju 3000 sirmgalvji, kas tika novēroti vidēji astoņus gadus. Rezultātā atklājās, ka izglītības līmenis nepasargā cilvēku no domāšanas spēju un prāta asuma mazināšanās vecumdienās. Lai arī cilvēki ar augstāku izglītības līmeni spēja labāk veikt dažādus testus, tomēr tai nebija ietekmes uz vecuma vājprāta progresu, ja tāds stāvoklis ir iestājies.
“Izglītība samazina vecuma vājprāta risku, tomēr tai nav nozīmes, ja smadzeņu degradācijas process jau ir sācies,” komentēja pētījuma autors Roberts Vilsons.
Pētnieki iepriekš uzskatīja, ka izglītība var palīdzēt palēnināt prāta spēju zuduma progresu, jo iepriekš iegūtie dati liecināja, ka ne visiem cilvēkiem, kuriem ir Alcheimera demences simptomi, ir problēmas ar atmiņu un domāšanas spējām. Zinātnieki spekulēja, ka iemesls tam ir lielāka kognitīvā rezerve jeb smadzeņu šūnu kopums, kas šiem cilvēkiem izveidojies pēc ilgākiem studiju un mācīšanās gadiem. Jo lielākas ir šīs rezerves, jo mazāku skaitu šūnu ietekmēs demence.
Vilsons vēlējās pārbaudīt šo teoriju, lai labāk saprastu, kā tā darbojas, tāpēc viņš salīdzināja dažādu cilvēku smadzeņu funkcijas ar viņu izglītības līmeni. Atklājās, ka labāka izglītotība nepalēnina demenci, ja tā jau ir sākusies.
Protams, šis pētījums nepierāda, ka izglītībai nav nozīmes smadzeņu veselības jautājumā. Mācīšanās var izveidot daudz komplicētāku šūnu tīklu, kas savukārt var mazināt demences sākšanās risku.
