Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) būvlaukuma vieta izraudzīta, pārkāpjot ANO starptautisko konvenciju "Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā", kas pazīstama arī kā Espo konvencija, ceturtdien ārkārtas sēdē Ženēvā atzinušas šīs konvencijas dalībvalstis, apstiprinot konvencijas ievērošanas komitejas izstrādāto atzinumu.
Kā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns, kas vada savas valsts delegāciju Ženēvas apspriedē, šis lēmums ir maksimāli labvēlīgs Lietuvai un uzskatāms par vēsturisku.
"Šodien dalībvalstis apstiprināja atzinumu, ka Baltkrievija, ceļot Astravjecas AES, pārkāpusi starptautiskās vienošanās un konkrēti - Espo konvenciju, un šī konvencija ir pārkāpta trīs punktos. Tas ir galīgais lēmums," ziņu aģentūrai BNS pa tālruni no Ženēvas pastāstījis ministrs. "Šajā formātā procedūra ir pabeigta, bet šā lēmuma rezultātu mēs kā Lietuva, kā Eiropas Savienības dalībvalsts varēsim izmantot visos citos formātos."
Pēc viņa teiktā, tāds atzinums ļauj apgalvot, ka visas būvdarbos iesaistītās kompānijas būtībā piedalās projektā, kas tiek īstenots, pārkāpjot starptautiskās vienošanās.
Par Lietuvai labvēlīgo atzinumu balsojušas 30 no 36 dalībvalstīm, to vienprātīgi atbalstījušas visas ES valstis.
Apstiprinātajos atzinumos norādīts, ka Baltkrievija pārkāpusi Espo konvenciju, pienācīgi neizstrādājot ietekmes uz vidi novērtējuma dokumentāciju un pienācīgi neizvērtējot alternatīvas būvlaukuma vietas, nenodrošinot pienācīgas konsultācijas ar valstīm, kas izjutīs AES ietekmi, pieņemot nepiemērotu galīgo lēmumu un nepamatojot šo savu izvēli.
Baltkrievija nav slēpusi vilšanos par šo lēmumu, nosaucot to par "izdabāšanu Lietuvai" un "acīmredzamu starptautisko tiesību degradēšanas piemēru".
"Aicinām starptautisko sabiedrību konsekventi stāties pretī šādai praksei. Mēs izdarīsim savus secinājumus par Espo konvencijas dalībvalstu rīcību un paturēsim tos prātā, veidojot turpmākās attiecības," norādījusi Baltkrievijas Ārlietu ministrija. "Izdabājot oficiālajai Viļņai, ES "nav pamanījusi", ka Baltkrievijas valdība aptuveni astoņus gadus aktīvi sadarbojusies ar Espo konvencijas ievērošanas komiteju, izskatot Lietuvas sūdzību."
Lietuva sūdzību par Espo konvencijas pārkāpšanu Astravjecas AES ietekmes uz vidi novērtējumā iesniedza jau 2011.gadā, bet 2013.gadā konvencijas ievērošanas komiteja konstatēja pārkāpumus šā projekta attīstīšanā un sniedza ieteikumus, kā tos vērst par labu. Šie ieteikumi 2014.gadā tika apstiprināti konvencijas dalībvalstu apspriedē, un konvencijas ievērošanas komitejai tika uzdots detalizēti izvērtēt, kā Baltkrievija tos ievēro. 2017. un 2018.gadā komiteja izanalizēja AES ietekmes uz vidi novērtējuma dokumentus un atzina, ka Minska pārkāpusi Espo konvenciju.
Savas AES būvei Baltkrievija izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķir tikai aptuveni 110 kilometri.
Lietuvas amatpersonas uzskata, ka spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības. Pastāv arī bažas, ka jaunā AES varētu traucēt Lietuvai sinhronizēt savus elektrotīklus ar Rietumeiropu.
Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.
Paredzēts, ka kodolspēkstacijā būs divi reaktori, katrs ar 1200 megavatu jaudu. Baltkrievija cer pirmo reaktoru rūpnieciskai elektroenerģijas ražošanai sagatavot līdz šā gada nogalei, bet otro reaktoru plānots iedarbināt nākamā gada vidū.
AES būvdarbu ģenerāluzņēmēja ir Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas "Rosatom" meitassabiedrība "Atomstrojeksport".
