"Jumava" izdod grāmatu "Latvijas vieglatlētikas vēsture 1992–2018"

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Latvijas vieglatlētikas vēsture 1992–2018"
"Latvijas vieglatlētikas vēsture 1992–2018" Foto: jumava.lv

Apgāds "Jumava" laidis klajā Andra Staģa grāmatu "Latvijas vieglatlētikas vēsture 1992–2018", informē izdevēji. Tas ir fundamentāls darbs, kas ļauj gan izzināt, gan saprast, kā šajā sporta veidā ar tā daudzajām sporta disciplīnām klājies laika gaitā. Šajā sējumā atspoguļots laika periods no 1992. līdz 2018. gadam.

"Sākums saskan ar Latvijas atgriešanos olimpiskajā saimē 1992. gada olimpiskajās spēlēs Barselonā, kur vieglatlētikā varējām priecāties par to vien, ka sekmīgi nostartējām. 1996. gadā Atlantā un vēlāk vieglatlēti veidoja Olimpiskās komandas kodolu un, protams, rādīja arī piemēru citiem ar savu meistarību un cīņas gribu. 2000. gada olimpiskajās spēlēs Sidnejā Aigars Fadejevs izcīnīja sudrabu 50 km soļošanā, atkārtojot Jāņa Daliņa 1932. gada panākumu Losandželosā," grāmatas anotācijā raksta LOK prezidents Aldons Vrubļevskis.

"Latvijas vieglatlētikas vēsture 1992–2018"
"Latvijas vieglatlētikas vēsture 1992–2018" Foto: jumava.lv

"Pēc tam, lielā mērā pateicoties Valijas Draugas, Valentīna Mazzālīša un olimpisko čempionu Ineses Jaunzemes un Jāņa Lūša dibinātā Latvijas Šķēpmetēju kluba (LŠK) darbībai, sekoja šķēpraižu laiks – Vadima Vasiļevska negaidītais sudrabs 2004. gadā Atēnās un Aināra Kovala pārsteidzošais sudrabs 2008. gadā Pekinā. Arī daudzās Eiropas jaunatnes olimpiāžu medaļas šķēpa mešanā un Pirmajās Jaunatnes olimpiskajās spēlēs 2010. gadā Singapūrā Intara Išējeva izcīnītā Latvijas vienīgā medaļa ir spilgts pierādījums LŠK darbības efektivitātei. To turpināja 2016. gada Eiropas čempions šķēpa mešanā Zigismunds Sirmais, bet 2012. gada olimpiskajās spēlēs Londonā startēja trīs Latvijas šķēpa metēji un trīs šķēpa metējas," tā Aldons Vrubļevskis.

"Paralēli pieauga arī citu vieglatlētikas sporta disciplīnu rezultāti, uzmirdzēja vairākas zvaigznes, bet spilgtākā no tām – Jeļena Čelnova-Prokopčuka, kura Latvijas skrējējas padarīja slavenas Ņujorkā, Osakā un citur pasaulē. Šobrīd priecājamies par Guntu Vaičuli (bijušo Latiševu-Čudari) un Lauru Ikaunieci-Admidiņu. Ticu, ka tikpat rezultatīvi un vēl labāki gadi vēl priekšā, jo pašlaik Latvijas Vieglatlētikas savienību vada jauna un entuziasma pārpilna komanda. Lai veicas!" novēl Aldons Vrubļevskis.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu