Fogelis: Pedagogu algu problēmu nevajadzētu risināt uz sporta būvju rēķina

Einars Fogelis

FOTO: Ieva Lūka / LETA

Pedagogu atalgojuma celšana ir svarīga, taču šo problēmu nevajadzētu risināt tikai uz sporta būvju rēķina, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents Einars Fogelis.

Viņš pauda, ka sporta infrastruktūras jomā valstī iesākti vairāki projekti.

"Pagājušajā nedēļā biju Liepājā, martā slēgto tenisa halli nodos ekspluatācijā - tehniski neredzu iespējas kaut ko iesaldēt. Šo jautājumu vajadzētu pārrunāt ar ministri klātienē, arī par citām izdevumu pozīcijām sportā. Nedomāju, ka, atņemot vienam naudu un citam iedodot, tā būtu normāla prakse, kuru vajadzētu realizēt," teica Fogelis, piebilstot, ka, pieņemot lēmumus par finansējuma piešķiršanu vairākiem sporta infrastruktūras objektiem, notikušas nopietnas diskusijas.

Viņaprāt, pedagogu, tostarp sporta treneru, atalgojuma problemātika risināma, vērtējot budžetu kopumā, nenostādot nozari pret nozari.

"Aizejiet vieglatlētiem un pasakiet, ka manēža nav vajadzīga. Domāju, ka vieglatlēti diezgan skaidri pateiks savu viedokli," pauda padomes priekšsēdētājs, vienlaikus netieši norādot arī uz skolu tīkla jautājuma risināšanas nepieciešamību.

Fogelis sacīja, ka objektu "atdzīvināšana" pēc to būvniecības iesaldēšanas prasa daudz līdzekļu, kas arī būtu jāņem vērā. Viņš tāpat atgādināja, ka nesen Izglītības un zinātnes ministrijā veikts pētījums par sporta infrastruktūru Latvijā.

"Rīgā, kur dzīvo aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju, vieglatlētiem nav kur palikt," pauda Fogelis, akcentējot, ka nozare sastāv no daudziem saskaitāmajiem, kas jāskatās kopsakarā.

"Neredzu, kā šo jautājumu risināt ar šādām metodēm," teica Fogelis.

Kā ziņots, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) rosinājusi apturēt finansējuma piešķiršanu sporta būvēm, līdzekļus novirzot pedagogu algām. Šuplinska aģentūrai LETA stāstīja, ka, vērtējot 2019.gada budžeta projektu, viņas uzmanību piesaistījuši 8,5 miljoni eiro, kas paredzēti vairākiem sporta objektiem.

"Nesaprotu, kā situācijā, kad nav pieauguma skolotāju algām, mēs vienkārši liekam papildu finansējumu sporta būvēm," vērtēja politiķe. Šuplinska pastāstīja, ka šāds rosinājums pārrunāts Sadarbības padomes sēdē, kur vairums par to bijis skeptisks, uzsverot, ka potenciālās tiesvedības var izmaksāt vēl lielākus līdzekļus.

"Patlaban esam izšķiršanās priekšā. Esmu piedāvājusi finanšu ministram iet uz kardinālu soli - pabeigt noteiktu būvniecības kārtu un tad to apstādināt līdz brīdim, kad sakārtosies budžeta lietas. Nenotiek taču tā, ka dzīvs skolotājs var visu laiku ievilkt vēderu un pagaidīt, bet būve nevar pagaidīt," rosināja ministre.

Uz augšu