Analītiķi: Latvijā šogad turpināsies mērena inflācija

FOTO: SCANPIX

Šogad Latvijā turpināsies mērena inflācija, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi, komentējot pirmdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām 2019.gada janvārī.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka janvārī Latvijā fiksētais cenu kāpums iekļaujas "Luminor" bāzes scenārijā, pēc kura patēriņa cenas 2019.gadā vidēji augs par apmēram 2,5%, vienlaikus arī uzsverot, ka nākotne, kā jau vienmēr, ir neprognozējama.

"Atšķirībā no patīkami dinamiskajiem iekšzemes kopprodukta (IKP) datiem, patēriņu cenu statistika joprojām ir patīkami garlaicīga. Kā ierasts, sīkākā patēriņa groza atšifrējumā var atrast arī spilgtākus skaitļus, piemēram, cukurs kļuvis par 10,2% lētāks, bet kartupeļi - par 14,6% dārgāki. Taču pārtikas un bezalkoholisko dzērienu inflācija kopumā ir 1,4%, pelēka un neizteiksmīga kā Latvijas ziema. No patērētāju skatupunkta visjūtamākais ir mājokļa uzturēšanas izmaksu kāpums par 7% gada laikā. Dārgāka kļuvusi mājās patērētā enerģija - gāzes un līdz ar to arī siltuma cenās ar aizkavēšanos izpaužas naftas tirgus notikumi, savukārt granulu un citas biomasas cenas ietekmējis lielais koksnes izstrādājumu pieprasījums pasaules tirgū. Turpretim transporta izmaksas gada laikā augušas tikai par 0,5%," minēja Strautiņš.

Viņš atzīmēja, ka bremzējoša ietekme ir arī eirozonas kopējai cenu dinamikai. Par spīti Eiropas Centrālās bankas (ECB) vēlmēm un prognozēm, pamatinflācija eirozonā joprojām svārstās ap 1%. "Finanšu tirgu dalībnieki sagaida, ka šāda situācija var saglabāties ilgu laiku. Viņu prognozes atspoguļo ienesīguma starpība pret inflāciju apdrošinātajām un pārējām obligācijām. Ja vēl rudenī tirgi gaidīja, ka nākamajos desmit gados inflācija Vācijā un Francijā būs ap 1,5%, tad šobrīd tiek prognozēts ikgadējais cenu pieaugums tikai apmēram par procentu. Zema inflācija izklausās labi un nosaukto zemju patērētājiem tas būs drīzāk patīkami, taču šajā situācijā ir arī lieli riski, jo bez augstākas inflācijas eirozonas kodolā ir grūti no stagnācijas izkļūt Itālijas ekonomikai, mazināt riskus citu lielus aizņēmumus veikušo valstu, uzņēmumu un mājsaimniecību maksātspējai," klāstīja Strautiņš.

"Luminor" ekonomists atzina, ka tādējādi ECB inflācijas mērķis, visdrīzāk, netiks sasniegts vēl ilgi - monetārā politika varētu tās pašreizējā režīmā darboties vēl vairākus gadus. "Līdz ar to saglabājas cerība vai risks, ka Latvijā attiecības starp finanšu un nefinanšu sektoru (uzņēmumi, mājsaimniecības) no pašreizējā piesardzības līdzsvara pārlec citā, optimisma līdzsvarā. Citiem vārdiem, no izteikta ietaupījumu pārsvara pār kreditēšanu varam nonākt pie ekonomikas dinamikas, ko daudz lielākā mērā virza kredītu kāpums. Tas radītu jaunu ēru mājokļu tirgū, sildītu darba tirgu, celtu inflāciju. Latvijas iedzīvotāju vairākumam tā būtu patīkama pārmaiņa, taču, kā rāda mūsu pašu vēsturiskā pieredze, labos laikos ir risks pieņemt neapdomīgus lēmumus, gan individuāli, gan kolektīvi," sacīja Strautiņš.

Viņš uzsvēra, ka inflācija eirozonā ir atskaites punkts arī inflācijai Latvijā. "Tā tieši iespaido importa izmaksas, kā arī ir atskaites punkts inflācijai kā konkurētspējas zaudēšanas riskam. Nav šaubu, ka inflācija Latvijā vidēji būs augstāka. 2017.gadā, par ko ir jaunākie pieejamie šādi dati, pakalpojumu cenas Latvijā bija vien 56% no ES-28 vidējā līmeņa. Tas tā nevar būt mūžīgi. Taču starpība starp Latvijas un eirozonas inflāciju ir viens no indikatoriem, kuriem vērts regulāri sekot," piebilda Strautiņš.

SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka, neskatoties uz labvēlīgajiem procesiem ekonomikā, 2018.gads tika pavadīts zemas inflācijas apstākļos, bet, vērtējot šā gada inflācijas perspektīvas, izņemot atsevišķas strauji augošās ekonomikas, globālā inflācija turpina nīkuļot, kas nozīmē, ka ārējie faktori salīdzinoši maz ietekmēs inflāciju Latvijā un noteicošie galvenokārt būs iekšējie.

"Sekojot algu spiedienam un situācijai darba tirgū, šogad vērosim turpmāku pakalpojumu sadārdzināšanos, piemēram, mājokli, atpūtu, izklaidi utt. Šogad mājsaimniecības sagaida akcīzes nodokļa pieaugums, kā arī elektroenerģijas un siltumenerģijas cenu pieaugums. Jautājumi saglabājas par naftas cenas turpmāko dinamiku. SEB skatījumā tās cena šogad turēsies vidēji 60-65 ASV dolāru par barelu līmenī. Tirdzniecības karu, dažādu slimību, kā arī neparedzamo laika apstākļu dēļ nenoteiktas ir pārtikas cenu perspektīvas. Visdrīzāk, iztiksim bez tik krasiem kāpumiem, bet neliels kāpums pārtikas produktiem Latvijas veikalos ir gaidāms. Uzņēmējiem šajos apstākļos ir uzmanīgi jāvērtē potenciālais cenu pieaugums, jo patērētāji turpina kritiski vērtēt jebkuras cenu izmaiņas. Lai arī vidējā darba samaksa turpinās krasi augt, daudzu sabiedrības grupu pirktspēja tik ātri neuzlabojas. Šogad inflācija turpinās ierasti mērenu kāpumu 2,9% apmērā, kaut sabiedrisko pakalpojumu cenu pieaugums inflācijas uztveri būtiski saasinās," sacīja Gašpuitis.

Savukārt bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai norādīja, ka janvārī inflācijas līmenis Latvijā ir nedaudz palielinājies salīdzinājumā ar decembri, lai gan Lietuvā, Igaunijā un eirozonā šobrīd vērojamas pretējas tendences un inflācijas temps mazinās. "Šīs atšķirības gan lielā mērā saistītas ar jau iepriekš prognozēto elektroenerģijas cenu pieaugumu un līdz ar martā gaidāmo akcīzes kāpumu alkoholam, kā arī aprīlī paredzēto siltumenerģijas tarifu pieaugumu Rīgā, inflācija Latvijā varētu saglabāties tuvu 3% līdz gada vidum," viņš sacīja.

Āboliņš minēja, ka janvārī elektroenerģijas cenas Latvijā palielinājās vidēji par 10,7% salīdzinājumā ar decembri, kas saistīts ar elektroenerģijas cenu pieaugumu "NordPool" biržā pēdējā gada laikā, kas janvārī inflācijā atspoguļojās fiksēto elektroenerģija piegādes līgumu pārskatīšanas dēļ. Papildus tam patēriņu cenas Latvijā ietekmēja arī dabasgāzes tarifu pārskatīšana, kā rezultātā dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām sadārdzinājās vidēji par 10,4%. Vienlaikus janvārī bija vērojamas jau ierastas sezonālās pārtikas un apģērbu cenas svārstības. Salīdzinājumā ar decembri apģērbu cenas janvārī kritās par 8,9%, savukārt pārtikas cenas pieauga par 0,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.

"Tāpat janvārī turpināja augt iekšējās cenas, pakalpojumu cenām palielinoties par 3,2% salīdzinājumā ar 2018.gada janvāri. Tas lielā mērā saistīts ar straujo darba algu pieaugumu, taču, neskatoties uz to, iekšējās inflācijas temps ir stabils un jau ilgāku laiku svārstās ap 3%. Iepriekšējos divos gados Latvijā pieauga apdrošināšanas un telekomunikāciju pakalpojumu cenas, savukārt šogad kāpusi televīzijas abonēšanas maksa," klāstīja Āboliņš.

Viņš prognozēja, ka iekšējā pakalpojumu cenu inflācija arī šogad Latvijā kopumā saglabāsies 3% līdz 3,5% robežās.

"Vislielākā nenoteiktība par gaidāmo inflācijas līmeni Latvijā šogad ir saistīta ar ārējiem faktoriem un it īpaši naftas cenām. Pēc straujā krituma naftas cenu krituma pērnā gada novembrī un decembrī, naftas cenas ir stabilizējušās ap 60 ASV dolāriem par barelu brenta un līdz ar šo stabilitāti arī pārtikas cenām pasaulē šobrīd nav izteiktas pieauguma vai krituma tendences. Tas nozīmē, ka līdz gada vidum pārtikas cenu inflācija Latvijā, visticamāk, būs zem 2%, savukārt cenu dinamiku gada otrajā pusē būs atkarīga no laika apstākļiem un šā gada pārtikas ražas. Taču kopumā skatoties, ja vien nenotiek kādi negaidīti pārsteigumu naftas tirgos, tad gada otrajā pusē kopējā inflācija Latvijā nedaudz mazināsies un, pēc manām prognozēm, šā gada vidējā inflācija Latvijā varētu būt ap 2,5%," teica Āboliņš.

"Swedbank" ekonomiste Linda Vildava aģentūrai LETA atzina, ka mēneša inflācija janvārī bija pēdējiem gadiem neierasti strauja, proti, 0,5%. "Nevar teikt, ka tas bijis pārsteigums - pērnā gada nogalē pieejamā informācija ļāva nojaust, ka janvārī piedzīvosim cenu lēcienu. Turpmākajos mēnešos sagaidām, ka gada inflācijas tempi varētu būt tuvi, tomēr zem 3% atzīmes, un gadā kopumā cenu kāpums varētu būt līdzīgs kā pērn (2,5%). Tādējādi iedzīvotāju pirktspēja šogad turpinās uzlaboties, jo vidējās algas kāpums pārsniegs inflāciju," viņa sacīja.

Vildava atzīmēja, ka lielākais inflācijas virzītājspēks janvārī bijis mājokļa preču un pakalpojumu cenu kāpums 7% apmērā gada laikā, kas veidoja trešo daļu no cenu kāpuma. "No pieejamās informācijas un presē izskanējušajiem paziņojumiem tas bija gaidāms. Cenu pieaugumu šajā kategorijā noteica elektroenerģijas rēķinu pieaugums, atspoguļojot straujo cenu kāpumu pērn, kas patēriņa cenās lielā mērā parādās tikai tagad. Gāzes rēķini sadārdzinājās jauno sadales tarifu dēļ, bet atkritumu apsaimniekošana, pieaugot dabas resursu nodoklim. Samērā straujš cenu kāpums bijis arī alkoholam un tabakai (7,8% apmērā, salīdzinot ar 2018.gada janvāri). Tabakas gadījumā to ietekmējis arī akcīzes nodokļa kāpums, bet alkoholam akcīzes nodoklis pieaug tikai no 1.marta, līdz ar to jāsecina, ka augušas pašu produktu cenas. Noturīgs cenu kāpums turpinās arī restorānu un viesnīcu kategorijā (4,2% janvārī, salīdzinot ar gadu iepriekš). Savukārt naftas cenas kritiens pērnā gada beigās apturējis degvielas cenu kāpumu. Tās gada laikā bijušas gandrīz nemainīgas," viņa klāstīja.

Tāpat Vildava minēja, ka gada sākumā Centrālā statistikas pārvalde ir arī atjaunojusi informāciju par iedzīvotāju patēriņa grozu jeb kā mainījies tas, kam naudu tērējam. "Par pārmaiņām gada laikā jāsaka tā - lai gan mazāku daļu budžeta iztērējām pārtikai, lielāku esam samaksājuši mājoklī un transporta izmaksās. Citās kategorijās izmaiņu bijis maz. Lai gan iedzīvotāju pirktspēja pēdējā gada laikā būtiski palielinājusies un līdz ar to visam esam varējuši tērēt vairāk, tomēr neesam lielāku daļu sava kopējā maka atstājuši, piemēram, atpūtai un kafejnīcu apmeklējumam. Pieaugošās mājokļa izmaksas varētu nozīmēt, ka līdzīga tendence turpināsies arī šogad, bet pie šī brīža naftas cenas varētu samazināties tēriņi transportam. Protams, šie ir vidējie rādītāji, un katras mājsaimniecības tēriņu sadalījumu noteiks gan attiecīgais ienākumu līmenis, gan paradumi," viņa sacīja.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri patēriņa cenas Latvijā pieauga par 0,5%, bet gada inflācija - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2018.gada janvāri - bija 3% līmenī. Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī pieauga par 2,6%.

Uz augšu