Pieņemot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas tostarp aizliedz reklamēt "ātros kredītus", likumdevējs nav pamanījis, ka vienlaikus nostiprināts aizliegums reklamēt jebkāda cita veida kreditēšanas pakalpojumus, šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā uzsvēra Latvijas Raidorganizāciju asociācijas pārstāvis Andis Ķēniņš.
Viņš pastāstīja, ka grozījumi minētajā likumā, kas stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā, paredz aizliegt kreditēšanas pakalpojumu reklāmu televīzijā un radio, kas faktiski nozīmē, ka no grozījumu stāšanās spēkā brīža būs liegts televīzijā vai radio reklamēt iespējas preces vai pakalpojumus iegādāties kredītā vai līzingā.
Ķēniņš norādīja, ka grozījumi minētajā likumā būs attiecināmi plašāk nekā tikai uz "ātrajiem kredītiem" - tie attieksies uz kreditēšanu pēc būtības, un redakcijas dēļ nav skaidra arī normu piemērošana. Turklāt nevienā citā Eiropas valstī nepastāvot tāds aizliegums - reklāmas ierobežojumi ir tikai Īrijā un Igaunijā, kur noteikts aizliegums "ātrajiem kredītiem". Veiktās aplēses liecina, ka šīs reklāmas aizliegums radīs aptuveni 15 miljonu eiro lielu finansiālo ietekmi, tostarp desmit miljonu eiro ietekmi radio un televīzijai.
Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa uzsvēra, ka grozījumi ir pieņemti, bet tie ir nepiemērojami. "Patlaban ir ierobežoti ir visi kreditēšanas veidi. Gribējām ierobežot "ātros", bet sanāca ierobežot visu," teica Liepiņa.
Viņa atgādināja, ka grozījumi tikuši pieņemti steigā un nav bijuši izdiskutēti, kā dēļ, visticamāk, arī radusies šāda likuma nepilnība.
Komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš (KPV LV), mēģinot atskatīties procesā, kā tika pieņemti minētie grozījumi, sacīja, ka tobrīd grozījumi 12. Saeimas deputātiem tikuši pasniegti kā aizliegums "ātrajiem kredītiem".
Komisijas loceklis Māris Kučinskis (ZZS) atgādināja, ka toreiz Ministru kabinets šos grozījumus uztvēra ļoti piesardzīgi, savukārt "Saeimā gan deputāti sacentās par to, kurš ir lielāks kredītu nīdējs".
"Ja tur ir trāpījuši arī citi kredīti - kā pieredzējis politiķis varu teikt, ka ātros kredītus neatgriezīs, bet, ja ir pieļauta kļūda par citiem kreditēšanas veidiem, tad tas ir jālabo," teica Kučinskis.
Komisija vienojās 20.februārī kopsēdē ar Saeimas Tautsaimniecības komisiju vēlreiz apspriest šo jautājumu un, visticamāk, piedāvāt savus priekšlikumus likuma grozījumiem, kas būtu jāiesniedz līdz 1.martam.
Kā ziņots, Saeima pagājušā gada oktobrī pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz noteikt patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumus.
Likums papildināts ar pantu, kas nosaka kreditēšanas pakalpojumu reklāmas un izņēmumus. Paredzēts, ka šāds aizliegums neattieksies uz gadījumiem, kad reklāmu īsteno kredīta devējs vai starpnieks telpās, kurās veic saimniecisko darbību. Tāpat šādas reklāmas varēs būt kredīta devēja vai starpnieka mājaslapā vai tiešsaistes sistēmā, kā arī mobilajā lietotnē.
Reklāmas aizliegums neattieksies arī uz gadījumiem, kad iespējamie klienti tiks uzrunāti klātienē vai telefoniski, reklāma būs atļauta arī pasta vai elektroniskos sūtījumos patērētājam, kā arī ar kreditēšanu nesaistītas preces vai pakalpojuma reklāmā noteiktos gadījumos.
Šāds regulējums gan neattiektos uz kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja zīmolvārda reklāmu. Vienlaikus likumā plānots noteikt, ka kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju zīmolvārda, tajā skaitā sponsorēšanas reklāma ir aizliegta sabiedriskā pasūtījuma ietvaros radio vai televīzijā īstenotos projektos, kas finansēti no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem.
