Bordāns: noziedzības prevencija nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā ir nepārliecinoša

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Noziedzības prevencija likumpārkāpumos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, vēl joprojām ir nepārliecinoša, otrdien, prezentējot informatīvo ziņojumu "Par tieslietu ministra prioritāriem rīcības virzieniem efektīvas tieslietu sistēmas attīstībai, lai veicinātu tautsaimniecības izaugsmi", norādīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Viņš skaidroja, ka šādai prevencijai ir svarīgi, lai tiktu nodrošināta soda neizbēgamība, un lai tiesas piemērotie sodi būtu atturoši.

Bordāns arī pieskārās "Moneyval" ziņojumam. "Lai gan šī novērtējuma mērķis ir salīdzinošai šaurs, tas ir skaidri iezīmējis kopējās problēmas tieslietu jomā, kuru risināšanai nepieciešama nekavējoša rīcība. Vienlaikus ir jāpatur prātā, ka Latvijas tieslietu sistēmu ir vērtējušas arī citas starptautiskās organizācijas, kā arī Valsts kontrole. Arī viņu vērtējumos iekļautās atziņas ir būtiski ņemt vērā, definējot turpmākos uzdevumus," skaidroja tieslietu ministrs.

Viņš norādīja, ka efektīvu tieslietu sistēmu nav iespējams izveidot bez ciešas sadarbības ar nacionālajiem un starptautiskajiem partneriem. Bordāns uzsvēra, ka būtiski ir izsvērt, ka rūpīgs un neatlaidīgs darbs tieslietu sistēmas attīstībai ir arī Latvijas starptautiskās reputācijas jautājums.

Izvērtējot sadarbības partneru rekomendācijas un secinājumus, ka arī pašas ministrijas veikto situācijas novērtējumu, TM ierosina 2019.-2020. gada laikā veikt vairākus pasākumus, tostarp kompleksa un padziļināta izvērtējuma veikšanu, lai uz to balstītu konceptuālu vienošanos par izmeklēšanas institūta turpmāku attīstību.

Tāpat TM rosina tuvākajos gados aktīvi veicināt jau esošo kriminālprocesuālo instrumentu izmantošanu un metodisko materiālu izgatavošanu izmeklētājiem un prokuroriem, kas veicinātu kopīgu izpratni par pirmstiesas izmeklēšanas veikšanu, par prioritāti nosakot ekonomisko noziegumu izmeklēšanas jomu.

Ministrijā arī uzskata, ka būtu nepieciešams izvērtēt iespējamos risinājumus, lai dekriminalizētu sīkos noziegumus. Šāds ierosinājums saistīts ar administratīvās atbildības reformas ieviešanu 2019.gadā.

Bordāns norādīja, ka nepieciešams arī risināt jautājumu par izmeklēšanas institūta kapacitātes palielināšanu un stiprināšanu, proti, izmeklētāju atalgojuma palielināšanu, kā arī izglītības līmeņa paaugstināšanu un darbinieku mainības mazināšanu.

Jau vēstīts, ka, lai veiksmīgāk varētu definētu tieslietu jomas nākotnes prioritātes, jau šogad tiks veikts tieslietu sistēmas padziļināts audits jeb izpēte, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pastāstīja Bordāns.

Viņš skaidroja, ka nozarē viena no galvenajām prioritātēm ir tiesnešu, prokuroru un citu tieslietās iesaistīto kvalifikācijas un atalgojuma celšana. Taču, lai celtu kvalifikāciju, ir nepieciešama specializēšanās, līdz ar to jau šogad tiks sākta tiesu specializēšanās, informēja Bordāns. Tāpat, pēc viņa teiktā, jau šogad tiks pārskatīta tieslietu struktūra - tas, kādā veidā tiek veidots budžets, kam tiek atvēlēti būtiskākie līdzekļi.

Savukārt, lai visu minēto varētu paveikt pilnvērtīgāk, vispirms tiks veikts tieslietu sistēmas padziļināts audits jeb izpēte. Saskaņā ar Bordāna stāstīto, šo izpēti veiks pati Tieslietu ministrija (TM), konkursa kārtībā piesaistot starptautisku auditoru. "Tā ir viena no prioritātēm, kuru es burtiski šodien esmu uzsācis," uzsvēra ministrs.

Minētā audita veikšana izmaksās līdz pusmiljonam eiro, un šī summa jau ir iezīmēta 2019.gada budžetā, norādīja Bordāns, vienlaikus piebilstot, ka TM šogad budžetā nekādu papildu finansējumu nav lūgusi. Ministrs ir pārliecināts, ka auditā ieguldīto naudu vēlāk izdosies "ar uzviju atdot sabiedrībai".

Uz augšu