Francijas un Itālijas prezidents cenšas nogludināt attiecības

Francijas prezidents Emanuels Makrons

FOTO: AFP/SCANPIX

Francijas prezidents Emanuels Makrons un Itālijas prezidents Serdžo Matarella otrdienas vakarā telefonsarunā apliecināja abu valstu attiecību svarīgumu, paziņoja Francijas prezidenta administrācija.

Prezidentu saruna notika laikā, kad abu valstu attiecības ir kļuvušas saspīlētas un Francija pat ir atsaukusi savu vēstnieku no Romas.

Makrons un Matarella "atgādināja, ka Francijai un Itālijai, kas kopā veidoja Eiropas Savienību, ir īpaša atbildība strādāt kopā tā aizsardzībai un atdzimšanai," teikts Francijas valdības paziņojumā par šo telefonsarunu.

Paziņojumā teikts, ka abu valstu attiecības ir uzturējusi "īpaša vēsturiska, ekonomiska, kulturāla un humāna saite".

Francijas Ārlietu ministrija 7.februārī paziņoja, ka atsauc uz konsultācijām savu vēstnieku no Romas, šādi reaģējot uz pastāvīgajām Itālijas līderu "provokācijām".

Francijas valdības preses sekretārs Benžamēns Grivo 8.februārī paskaidroja, ka vēstnieka atsaukšana notikusi pēc vairākiem mēnešiem, kuru laikā pieredzēti "nepamatoti uzbrukumi" no Itālijas vicepremjeru Luidži di Maio un Mateo Salvīni puses, kas kritizējuši Francijas prezidenta Emanuela Makrona ekonomisko un migrācijas politiku.

Tomēr galvenais krīzes detonators, pēc visa spriežot, bijusi di Maio tikšanās Francijā ar "dzelteno vestu" protesta kustības Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu kandidātiem. Ar šo vizīti pārkāpta "viselementārākā diplomātija", jo tā iepriekš nav tikusi izziņota, skaidroja Grivo.

Di Maio uz vēstnieka atsaukšanu reaģēja, norādot, ka viņam ir tiesības tikties ar Makrona oponentiem. "Prezidents Makrons vairākkārt uzbrucis Itālijas valdībai politisku motīvu dēļ, domājot par Eiropas vēlēšanām," sociālajā tīklā "Facebook" skaidroja Itālijas vicepremjers.

Tikšanās Francijā ar "dzelteno vestu" protestētājiem un EP vēlēšanu kandidātiem bija "pilnīgi leģitīma", norādīja di Maio. Tā nebija provokācija, bet "svarīga tikšanās ar politisku spēku, ar kuru mums ir kopīgas prasības, sākot ar aicinājumu pēc lielākas tiešas demokrātijas, lai pilsoņiem piešķirtu lielāku varu," skaidroja vicepremjers.

"Attiecības starp Itāliju un Franciju ir tik stipras no vēsturiska, kulturāla un ekonomiska viedokļa, ka tās noteikti nevar tikt apšaubītas atsevišķu epizožu dēļ," otrdien paziņoja Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte.

Strīda ābols starp abām valstīm ir arī vairāk nekā 10 bijušo Itālijas galēji kreiso teroristu uzturēšanās Francijā. Salvīni grib atsākt viņu izdošanas lietas.

Francijas laikraksts "Le Parisien" otrdien ziņoja, ka Itālijas tiesnešu delegācija trešdien un ceturtdien būs Parīzē, lai ar Francijas kolēģiem apspriestu šo teroristu nākotni.

Salvīni pagājušonedēļ aicināja "nosūtīt šos 15 teroristus atpakaļ uz Itāliju no Francijas," bet Francijas tieslietu ministre Nikola Beludē sacīja, ka "mēs neesam saņēmuši nevienu jaunu oficiālu izdošanas pieprasījumu".

"Mums ir daži ļoti veci [pieprasījumi izdot] dažus cilvēkus, bet es nezinu, vai tiem nav iestājies noilgums," piebilda Beludē.

Salvīni pēdējos mēnešos ir atkārtoti apsūdzējis Makronu liekulībā par to, ka viņš kritizē Itālijas stingro nostāju pret migrantu glābšanas kuģiem, bet pats atsakās atvērt Francijas robežas neregulētai imigrācijai.

Di Maio vadītā Piecu zvaigžņu kustība (M5S) janvārī apsūdzēja Franciju, ka tā sekmē nelegālo imigrantu plūsmu uz Eiropu, turpinot "kolonizēt" Āfriku.

Uz augšu