Komisija noraida ZZS pieprasījumu par Bordāna kaitējumu Latvijas reputācijai

Jānis Bordāns

FOTO: Evija Trifanova/LETA

​Saeimas atbildīgās komisijas vairākums šodien noraidīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu iesniegto pieprasījumu, kurā tika aicināts izvērtēt iespējamo kaitējumu Latvijas reputācijai pēc tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) nosūtītās vēstules ārvalstu vēstniecībām, kurā viņš sūrojās par kriminālprocesu pret savu partijas biedru Juri Jurašu.

Par pieprasījumu vēl būs jālemj Saeimai.

Pieprasījuma iesniedzēju vārdā ekspremjers, Saeimas deputāts Māris Kučinskis (ZZS) akcentēja, ka nepastāv kāda atsevišķu cilvēku veidota ārpolitika, jo ārpolitiku veido viss, ko saistībā ar šo jomu darām. No valdības apstiprināšanas brīža ministri gan Latvijā, gan ārvalstīs tiek uztverti kā ministri, nevis kā citas jomas pārstāvji, skaidroja politiķis.

Kučinskis norādīja, ka šo pieprasījumu, ja tas tiks atbalstīts Saeimā, neplāno pārvērst par ministra demisijas pieprasījumu. Reizē ekspremjera ieskatā vēstniecībām būtu jāpaskaidro, ka Bordāna vēstule jāuztver par nepieredzējuša ministra nesapratni par situāciju. Ņemot vērā, ka atšķiras datumi, kas izskanēja sākotnēji un vēstulei, kas ir iesniegta komisijā, tad nav pilnīgas ticamības, ka vēstules vēstniecībām netika sūtītas uz Tieslietu ministrijas (TM) veidlapas, pauda ekspremjers.

Kamēr šādu vēstuli ar šādu veidlapu nevar uzrādīt, tikmēr šādas šaubas nevajag izteikt, savā skaidrojumā komisijai pauda Bordāns. Viņš vēstules sūtīšanu skaidroja ar situāciju, kad bija jāaizstāv trauksmes celšana par izveidojušos situāciju ar Jurašu. Bija pienācis labs brīdis kārtējo reizi parādīt, kā notiek tiesiskuma aizsardzība, pauda politiķis. Savā runā politiķis izmantoja salīdzinājumus ar vairākām notikušām traģēdijām.

Tieslietu ministrs norādīja, ka vēstniecībām varēja būt radušies milzīgi jautājumi par to, kas notiek, un katram ir tiesības sniegt skaidrojumu. Viņš šodienas sanāksmi salīdzināja ar sanāksmēm, kādas vadīja komunistiski noskaņoti skolotāji padomju laikā.

Ārlietu ministrija Bordāna vēstuli vērtē kā politiskās partijas pārstāvja vēstuli un uz to neskatās kā uz valsts amatpersonas izplatītu dokumentu, komisijas sēdē norādīja ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).

Partijas "Saskaņa" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs vērsa uzmanību, ka ar šo vēstuli pēc būtības tika uzrunātas citu valstu valdības. Līdz ar to esot "ļoti amizanti dzirdēt", ka tieslietu ministrs nemaz neesot tieslietu ministrs, ja viņš kaut ko dara ārpus savas Tieslietu ministrijas "blankas" jeb veidlapas, uzsvēra politiķis.

Kā ziņots, pieprasījumā Bordānam "par vēstniecībām izsūtīto vēstuli, apšaubot Latvijas tieslietu sistēmas kompetenci un neatkarību", ZZS deputāti pieprasa iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar vēstules tekstu un nosaukt vēstniecības, kurām vēstule nosūtīta.

Parlamentārieši tāpat prasa izskaidrot, kāpēc notika vēršanās pie vēstniecībām, kā arī izvērtēt Bordāna kā augstas valsts amatpersonas atbildību, sniedzot vēstulē subjektīvu izklāstu par notikumiem un tiesībsargājošo institūciju darbības novērtējumu.

Kā ziņots, saistībā ar prokuratūras lūgumu izdot kriminālvajāšanai Jurašu tieslietu ministrs, JKP līderis Bordāns nosūtījis vēstuli citu valstu vēstniecībām.

"Tādējādi viņš vēlējies vērst uzmanību uz to, ka Latvijā tiesiskie instrumenti var tikt izmantoti negodīgi ar mērķi ietekmēt politisko situāciju valstī," aģentūru LETA par ministra nolūkiem informēja JKP Saeimas frakcijas konsultants Oskars Muksimovs.

Saeima ir piekritusi Juraša izdošanai kriminālvajāšanai kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu. Politiķis pats norāda, ka izpaudis informāciju par kukuļa piedāvājumu pēc tam, kad neesot sekojusi reakcija un izmeklēšana no tiesībsargājošo iestāžu puses.

Uz augšu