Nemiro: Ir pienācis laiks strauji rīkoties

- Kopš jūsu stāšanās amatā ir pagājušas vairākas nedēļas. Vai jūs nebiedē darāmo darbu apjoms, kāds ir Ekonomikas ministrijā?

- Vienmēr esmu vadījies pēc principa - “ja vilka baidies, mežā neej”! Savukārt darbu termiņš, ja runājam par OIK, ir pat ļoti motivējošs. Iepriekš bija situācija, ka šī OIK sistēma ir pampusi un pampusi. Savukārt tagad ir pienācis laiks strauji rīkoties.

Es to uzskatu par motivējošu momentu, nevis slogu. Jā, protams, tas noslogo visus Ekonomikas ministrijas resursus, jo, skatoties uz ministrijas darbu, OIK sadaļa ir ļoti maza, taču sabiedrībā tai ir liela nozīme. Kādā brīdī gribētos atgriezties pie tautsaimniecību stimulējošiem pasākumiem un šo OIK sistēmu atrisināt.

- Kas pašlaik tiek darīts, lai OIK sistēmu likvidētu?

- Šis ir būtisks Saeimas virsuzdevums. Par to ir balsojuši visi deputāti, un šim uzdevumam ir vairākas sadaļas, no kurām es pievēršu uzmanību divām.

Tātad līdz 31. martam Ekonomikas ministrijai ir jāizstrādā normatīvie akti OIK likvidēšanai, un šeit arī ir tas komatiņš teikuma pirmajā daļā. Otrā daļa ir ar nolūku mazināt elektroenerģijas lietotājiem Latvijā rēķinus. Šajā gadījumā otrā daļa ir svarīgākā.

Likvidējot atbalstu zaļajai enerģijai, kas ir iekļauta rēķinos, jāsaprot, ka zaļā enerģija ir dārgāka nekā biržas cena. Tad ir jāuzdod jautājumi – vai mēs vispār vēlamies zaļo enerģiju Latvijā vai negribam? Ja mēs vēlamies to atbalstīt, tad kādā apmērā? Ar zaļo enerģiju ir vienkāršāk – tā mums dod zaļāku dabu, iespēju būt neatkarīgākiem no energoresursiem. Šeit, protams, es runāju par kaimiņzemi. Tas ir retorisks jautājums, pie kā jānonāk visai sabiedrībai.

Pirmais darbs – savākt visus ļoti pretrunīgos juridiskos vērtējumus, kas jau ir iepriekš veikti, taču tagad esam pasūtījuši arī jaunus Saeimas lēmuma ietvaros. Parlamenta lēmums mums uzstāda savus striktos termiņus, un mēs vēlamies visu izvērtēt un rīkoties atbildīgi. Pie mums ir vērsušies arī vairāku valstu vēstnieki. Viņi ir satraukti par mūsu straujo rīcību.

Skatoties uz vēsturi, OIK pastāv kopš 1995. gada un ir vairāk nekā 20 gadus pampis, un tagad ir divi mēneši laika, lai rīkotos. Protams, mūs interesē mūsu sabiedrība un tas, ka energoresursi un elektrības rēķini mums ir lielāki nekā kaimiņvalstīs. Tajā pašā laikā šīs straujās kustības ir jāveic pārdomāti, jo tām var būt dažādas sekas.

Mēs vēlamies savākt kopā pēc iespējas vairāk informācijas un pieņemt atbildīgu lēmumu. Pa šo laiku esam lūguši un sagatavojuši dokumentus Eiropas Komisijai viedokļa sniegšanai, kā arī esam apkopojuši iepriekš sniegtos risinājumus.

Katrā ziņā pieņemsim izsvērtu lēmumu brīdī, kad mums būs pietiekami daudz informācijas.

- Pagājušā gada nogalē bija situācija, kad veidojās pretestība vēja parka izveidei Dobeles pusē. Vai šāda veida vēja parku izveide zināmā mērā varētu veicināt Latvijas energoneatkarību?

- Ja mēs runājam par vēja parkiem, tad to kapacitāte Latvijas elektroenerģijas tirgū sastāda tikai divus procentus - tas ir ļoti maz. Ja skatāmies uz radītās enerģijas cenu, tad no atjaunojamajiem energoresursiem vējam ir viszemākā cena. Piemērs ir Dānija – tur vēja parki ir ļoti attīstīti. Mēs esam tikušies ar Latvijas Atjaunojamās enerģijas federāciju, kas ir domājuši, ka šādi vēja parki Latvijā ir attīstāmi. Taču tas ir ļoti saistīts ar iedzīvotāju aktivitātēm. Skatoties uz Dobeles gadījumu, ģeneratoru izmēri un masta garums ir paredzēti milzīgi, salīdzinot ar jebkuru citu no Latvijā esošajiem vēja ģeneratoriem.

Protams, sabiedrību interesē dažādas tēmas, kā vibrācijas, skaņas, ko šie ģeneratori rada... Dabas aizstāvji runā par putniem. Jāatceras, ka sabiedrības iesaiste ir svarīga un nepieciešama, lai vieglāk nonāktu pie risinājuma, piemēram, par lauksaimniecībā izmantojamo zemju neskaršanu.

Ap vēja ģeneratoriem ir noteiktas dažādas aizsargjoslas. No energoresursu cenas viedokļa, tas viennozīmīgi ir lētākais variants. Iespējams, kādos apgabalos tas būtu īstenojams.

- Neskaitot iepriekš pārrunāto OIK jautājumu, kādas vēl ir jūsu darba prioritātes?

- Ekonomikas ministrijā ir ļoti daudz jautājumu, kas saistīti ar tautsaimniecības attīstību – gan “start-up” uzņēmumi, gan produktivitātes paaugstināšana, dažādas iespējas uzņēmējam doties uz citām valstīm piedāvāt savus produktus. Pārtikas un citās industrijās šajā ziņā jau ir bijuši daudzi veiksmīgi gadījumi.

Protams, arī liela sadaļa – būvniecība. Šeit ietilpst arī mājokļa jautājumi -

mēs tuvākajā laikā esam plānojuši apzināt dzīvojamo fondu, ņemot vērā sūdzības par drūpošajiem balkoniem. Padomju laikā būvētās mājas savu ir nokalpojušas, tomēr, lai mēs varētu virzīties uz dzīvojamā fonda atjaunošanu, ir jāveic apsekošana un jāsaprot, kādā stāvoklī tas ir, lai varētu plānot tālāko rīcību.

Būvniecības process pēc “Maxima” traģēdijas ir kļuvis ārkārtēji smagnējs, un jautājumos par darba drošību ir palielinājusies birokrātija. Šis process ir jāpārskata.

Protams, mēs esam plānojuši arī atbalstu jaunajiem censoņiem – “start-up” uzņēmumiem. Esam piedalījušies forumā IT un atvērto datu jomā - tur daudzi jauni uzņēmumi vēlas parādīt sevi. Redzam, ka IT jomas potenciāls Latvijā ir strauji pieaudzis.

Ekonomikas ministrijai ir daudzas jomas, kurās ir iespēja ieguldīt darbu, un to vidū ir arī enerģētika. Tā ir ļoti nozīmīga nozare. Ministrijā ir izveidojusies arī enerģētikas departamenta vadītāja vakance, jo iepriekšējais departamenta vadītājs ir apstiprināts par Kariņa kunga padomnieku.

- Kāds ir tas “mantojums”, kas, stājoties amatā, saņemts no jūsu priekštečiem?

- Pilnu mantojumu vēl nevaru pateikt objektīvu iemeslu dēļ, jo esmu tikko sācis tikties ar iestāžu un kapitālsabiedrību vadītājiem. Katrā iestādē ir sava problemātika. Lai arī ir mainījies ekonomikas ministrs, darbs padotības iestādēs netiek mainīts - tur ir savas iestrādnes, kas ir neatkarīgas no politiskiem lēmumiem. Taču mūsu dienas kārtībā ir vairāki jautājumi, kas būs jārisina jau tuvākajā laikā, kas drīzumā būs jāpārrunā ar iestāžu vadītājiem.

- Kādi varētu būt galvenie riski Latvijas ekonomikas sektoram?

- Latvijas ekonomikas sektoram galvenokārt ir viens nopietns risks. Tā gan nav tikai Ekonomikas ministrijas, bet visas valdības prioritāte numur viens. Ekonomikas ministrija attiecībā uz šo jautājumu ir arī indicējusi rādītājus – runa ir par “Moneyval” ziņojumu.

Pret šo ziņojumu jāattiecas ļoti nopietni, jo gadījumā, ja iekļūstam “pelēkajā sarakstā”, ir jārēķinās ar nopietnām sekām. No Ekonomikas ministrijas saskatītajiem draudiem – ir krities investīciju apmērs, jo, nemelosim paši sev, – investori ir redzējuši “Moneyval” ziņojumu un viņi vēlas redzēt valdības tālāko rīcību, pirms investē Latvijā savus līdzekļus. Arī šī problēma ir milzusi ilgu laiku, un tagad ir laiks strauji rīkoties – to vairs nevar atlikt.

- “Moneyval” ziņojums un OIK problemātika - tas ir ilgstošas bezdarbības rezultāts vai kas cits?

- Pagaidām “Moneyval” sakarā varu secināt, ka tas varētu būt bezdarbības rezultāts. Tā varētu būt arī dažādu institūciju karsta kartupeļa mētāšana. Taču OIK sakarā stāsts ir ļoti garš – vairāk nekā 20 gadu ilgumā. Ir skatāms vairums aspektu. Viens no tiem varētu būt plānveida atļauju izsniegšanas trūkums. Izpētot izsniegto atļauju apmēru datus, tie četras reizes pārsniedz Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas daudzumu. Tas ir noticis ilgstoši, un tikai pēdējos gados valdība ir sākusi apzināt problēmas.

- 29. martā gaidāma Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības. Kādas sekas “Breksits” varētu atstāt uz Latvijas ekonomiku?

- “Brexit” jautājumā ceram, ka tiks panākta kāda vienošanās, jo ir jāizprot un jāspēj sagatavoties iespējamajām sekām. Brīvās tirgus attiecības, muita, iespēja brīvi ceļot un pārvietoties, veikt maksājumus, lietot mobilos sakarus bez paaugstinātiem tarifiem – tas, protams, ļoti nopietni var ietekmēt ekonomiku. Jo mazāk šādu šķēršļu, jo veiksmīgāk uzņēmēji var nodarboties ar uzņēmējdarbību.

“Brexit” jeb dzeloņdrāšu novilkšana ap valsts robežām Latvijai noteikti neko labu nenesīs. Kāda būs ietekme uz tautsaimniecību – to vēl neviens eksperts nespēj aprēķināt, taču tas noteikti būs solis atpakaļ, ja ne pat divi.

- Piemēram, Valsts ieņēmumu dienestā tika norādīts, ka var cerēt uz brīnumu, tas ir, “Brexit” ar vienošanos, bet tāpat notiek gatavošanās sliktākajam scenārijam. Vai tāpat ir arī Ekonomikas ministrijā?

- Ekonomikas ministrijā ir izskatīti vairāki scenāriji, taču drošāk būtu gatavoties tam sliktākajam. Vienošanās [starp Londonu un Briseli] panākšana sākumā šķita reāla, taču termiņš nepielūdzami tuvojas, un mēs gatavojamies arī sliktākajam. Informējam arī par sekām sliktākā scenārija gadījumā, taču lielākā daļa uzņēmumu šīs sekas ir apzinājuši paši.

- Pirms vēlēšanām jūs sacījāt, ka Latvijā veidojas arvien lielāka plaisa starp galvaspilsētu un novadiem un nauda koncentrējas Rīgā, tādēļ ir pienācis laiks likt citus uzsvarus. Kā tas tiek darīts?

- Tas, ko mēs redzam, ekonomikas virzieni ir dažādi – gan Rīgā, gan novados. Rīgā tiek koncentrēta lielākā daļa valsts ekonomikas. Novados, izņemot lielās pilsētas, ekonomiskie rādītāji ir vājāki, tādējādi veidojot plaisas. Kaut gan arī lielās pilsētas ievērojami atpaliek no Rīgas... Viena no iespējām, kā varam risināt šos jautājumus, ir attīstīt tūrisma biznesu laukos. Tūrisms Latvijā ik gadu rada ap miljardu eiro pienesumu. Ne mazāk svarīga būtu arī jaunuzņēmumu attīstība un veicināšana novados, un šeit mēs saskatām divas iespējas - tie varētu būt vai nu lokālie uzņēmumi, vai ar atrašanās vietu nesaistīti uzņēmumi, piemēram, IT jomā.

“Start-up” virziens ir tas, kurā mēs varam strādāt. Vidējo algu rādītāji novados ir zemāki nekā Rīgā. Arī nabadzības risks novados ir lielāks nekā lielajās pilsētās.

- Vai jūsu iepriekš teikto var attiecināt uz Latgali, kas pēc dažādiem statistikas datiem ir nabadzīgākais Latvijas novads?

- Uz Latgali to noteikti var attiecināt, bet mēs nevēlētos dalīt Latgali, Vidzemi, Zemgali un Kurzemi pēc to reģionālās nozīmes. Latgale nedaudz atpaliek no citiem reģioniem. Ostu tuvums un citu lielu infrastruktūras objektu tuvums, protams, ietekmē ekonomisko situāciju. Skatoties globālā mērogā, lauksaimniecībā nodarbināto skaita proporcijas ir salīdzinoši mazas, bet Latvijā tās vēl ir relatīvi augstas.

Taču Latgalē, piemēram, daudzi zemesgabalu īpašnieki nomā zemes, un novadā ir palikuši tikai nelieli zemes gabaliņi, kuros notiek kāda darbība. Pētot globālās un vietējā mēroga tendences, mēs neesam spējīgi pret pašu gribu sadzīt jaunus cilvēkus atpakaļ Latgalē. Liela daļa no novadiem brauc uz Rīgu vai lielajām pilsētām mācīties - tā tas vienkārši notiek.

- Baltkrievija grasās savu preču tranzītu novirzīt caur Latvijas ostām, un kādu devumu tas varētu dot Latvijas ekonomikai?

- Šeit varētu būt papildu ieņēmumi ostām un līdz ar to arī līdzekļu pieplūdums Latvijas ekonomikā. Ja šīs preces no Latvijas ostām tiktu nogādātas citās pasaules valstīs, mēs, kā valsts, būtu priecīgi piedāvāt savus ostu pakalpojumus.

- Paldies par sarunu!

- Paldies!