Optimisms var palīdzēt labāk tikt galā ar hroniskām sāpēm

FOTO: pixabay.com

Optimisms varētu būt atslēga uz brīvību no hroniskām sāpēm, noskaidrots jaunā pētījumā, kurā piedalījās Irākā un Afganistānā dienējuši kareivji. Tomēr nav jābūt kara veterānam, lai gūtu labumu no optimistiskas dzīves uztveres.

Kā rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “JAMA Network Open”, no 21 tūkstoša kara veterānu tie, kuriem pirms došanās dienēt bija pozitīvs skats uz dzīvi, mazāk sūdzējās par hroniskām sāpēm pēc dienesta beigām. Sāpju vidū bija muguras, locītavu un galvas sāpes.

“Tas bija pārsteidzoši, ka optimisms izrādījās saistīts ar mazākām sāpēm pēc kareivju dienesta pat tādos gadījumos, kad tika ņemts vērā katra indivīda piedzīvotais kaujas laukā, piemēram, stress, traumas un ievainojumi,” teica pētījuma vadītāja Eftona Haseta.

Pozitīva attieksme nav tikai kara veterānu privilēģija, jo optimisms var palīdzēt katram mums.

“Lai arī kareivju pieredze krietni atšķiras no civiliedzīvotāju ikdienas, tomēr ir pieaugošs pētījumu kopums, kas liecina, ka optimisms ir ļoti vērtīgs aizsardzībai no dažādām sāpēm,” piebilda Haseta.

Optimistiskiem cilvēkiem mazāk jutīgi sāpju receptori, kā arī augstāks sāpju slieksnis. Turklāt pētnieki atklāja, ka veselībai un pašsajūtai noderīgs ir pat mērens optimisms, tāpēc nav jābūt staigājošai saulītei, lai justos labi.

Izmantojot ASV armijas datus, pētnieki atklāja, ka no teju 21 tūkstoša kareivju 39 procenti sūdzējās par jaunām sāpēm vismaz vienā ķermeņa rajonā pēc dienesta beigām. 25 procenti sūdzējās par muguras sāpēm, 23 procenti par locītavu sāpēm, bet 12 procenti par regulārām galvassāpēm. Pētījumā arī atklājās, ka optimisti par jaunām sāpēm pēc dienesta beigām ziņoja par 11 procentiem retāk.

“Optimisms var būt efektīvs veids, kā cīnīties ar hroniskām sāpēm. Šis pētījums skaidri parāda, kā cilvēka garīgais stāvoklis un attieksme var ietekmēt tā fizisko veselību. Tas ir fakts, ka optimisms ir saistīts ar labāku iznākumu stresa situācijās un traumatiskos notikumos,” stāstīja zinātnieki.

Uz augšu