Satiksmes intensitāte valsts galveno autoceļu tīklā pērn pieaugusi par 4%

Kopš 2011. gada satiksmes intensitāte pastāvīgi pieaug, un pērn tā bija par 34% lielāka nekā 2011. gadā.

Blīvākā satiksme, rēķinot katru ceļu visā tā garumā, ir uz valsts autoceļiem Pierīgā - uz Rīgas apvedceļa A4 "Baltezers-Saulkalne", kur vidēji diennaktī uz ceļa kilometru ir 10 752 autotransporta vienības, un uz Rīgas apvedceļa A5 "Salaspils-Babīte", kur vidēji diennaktī uz ceļa kilometru ir 12 525 autotransporta vienības, kā arī uz Bauskas šosejas A7, kur vidēji diennaktī uz ceļa kilometru ir 12 021 autotransporta vienības, un uz Jelgavas šosejas A8, kur vidēji diennaktī uz ceļa kilometru ir 12 104 autotransporta vienības. Viszemākā satiksmes intensitāte ir uz vietējās nozīmes autoceļiem.

LVC norāda, ņemot vērā pieaugošo satiksmes intensitāti, arvien aktuālāks kļūst jautājums par valsts autoceļu tīkla attīstību - jaunu ceļu būvniecību un esošo paplašināšanu. No šādiem projektiem vistuvāk realizācijai ir Ķekavas apvedceļa izbūve, kas tiks realizēta publiskās un privātās partnerības projekta veidā. Partnerības iepirkums tika izsludināts pērn decembrī un norit trīs kārtās, paredzot, ka uzvarētājs varētu tikt paziņots šogad decembrī, savukārt projektēšana un būvniecība notiktu 2020.-2023.gadā. Bauskas šosejas A7 posms no Rīgas līdz Ķekavai ir viens no noslogotākajiem valstī un satiksmes intensitāte konkrētajā Pierīgas posmā sasniedz pat 17 000 transporta vienību diennaktī. Bauskas šoseja turklāt ir vienīgais ceļš, kas ienāk Rīgā ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Kā potenciālais nākamais projekts, kuru būtu nepieciešams realizēt, uzlabojot satiksmes plūsmu, ir Rīgas apvedceļa A4 "Baltezers-Saulkalne" pārbūve par divu brauktuvju ceļu.