Stounhendžu un citus megalītus, iespējams, izveidoja senie jūrasbraucēji

Stounhendža

FOTO: Reuters/ScanPix

Stounhendžai un citiem lielajiem megalītiem Eiropā varētu būt kopīga izcelsme, noskaidrots jaunā pētījumā.

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Proceedings of the National Academy of Sciences”, rakstīts, ka megalītus, iespējams, radīja Francijas ziemeļrietumos pirms 7000 gadu dzīvojošie klejotāji.

Iepriekš tika uzskatīts, ka megalītu izcelsme rodama Tuvajos Austrumos, tomēr arvien vairāk pētnieku atzīst, ka tie vairākās Eiropas vietās izgudroti neatkarīgi.

Jaunajā pētījumā Zviedrijas arheologi, izmantojot zinātnisko literatūru, savāca ar radioaktīvā oglekļa datēšanas metodi iegūtos datus no vairāk nekā 2400 Eiropas vietām. Pētnieki īpašu uzmanību pievērsa megalītiem un dažādiem pavedieniem, kas varētu liecināt, kā tie tika veidoti.

Noskaidrojās, ka senākais megalīts Eiropā ir radīts Francijas ziemeļrietumos ap 4700. gadu pirms mūsu ēras. Šis reģions arī ir vienīgā megalītu izveides vieta, kurā atrodas arī 7000 gadu senas apbedījuma vietas. Tas varētu liecināt, ka megalīti šeit ir cēlušies.

Aptuveni 400 gadu pēc pirmo megalītu rašanās, 4300. gadā pirms mūsu ēras, Francijas dienvidos, Vidusjūras reģionā un Ibērijas pussalā parādījās līdzīgas struktūras. Stounhendža savukārt tika radīta ap 2400. gadu pirms mūsu ēras.

Ņemot vērā, ka šāda veida struktūras parasti atrodas netālu no piekrastēm, zinātnieki uzskata, ka megalītu veidošanas kultūru izplatīja senie kuģotāji. Par to arī liecina ar jūru saistīti gravējumi, kas atrasti uz Francijas ziemeļrietumu megalītiem.

Uz augšu