Vācija solījusi ievērojami palielināt savus izdevumus aizsardzībai tuvākajos gados, taču tai jādara vēl vairāk, ceturtdien Briselē pēc NATO dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmes paziņojis ASV aizsardzības ministra pienākumu izpildītājs Patriks Šanahans.
Berlīne pašreiz tērē aizsardzībai tikai apmēram 1,24% no IKP, bet iepriekš ir apsolījusi līdz 2024.gadam sasniegt 1,5% no IKP.
NATO noteiktais mērķis aizsardzības izdevumiem ir 2% no IKP. Šo mērķi ir sasniegušas tikai astoņas no 29 NATO dalībvalstīm. Saskaņā ar NATO datiem ASV izdevumi aizsardzībai ir 3,5% no IKP.
ASV prezidents Donalds Tramps ir vairākkārt uzsvēris, ka Vācija nepilda savu pienākumu sasniegt NATO noteikto mērķi.
Šanahans sacīja, ka Vācijas solītais pieaugums aizsardzības izdevumiem līdz 2024.gadam ir nozīmīgs, piebilstot, ka Vācija dod svarīgu ieguldījumu NATO arī citos veidos.
"Bet, atbildot uz jūsu jautājumu, vai ar 1,5% pietiek, atbilde ir nē. Jābūt vairāk," sacīja Šanahans.
Viņš attaisnoja ASV prasības, norādot, ka pieaug draudi no Krievijas un Ķīnas, kā arī palielinās riski, kas saistīti ar telekomunikāciju infrastruktūru, kiberdrošību, hibrīdo karadarbību un kosmosa nozari.
Tramps apzinās, ka šiem draudiem ir jāpievēršas, sacīja Šanahans, piebilstot, ka pats par šiem riskiem uzzinājis tikai pēc stāšanās pašreizējā amatā.
"Zinot to, ko zinu tagad, es tērētu vairāk," atzina Šanahans, norādot, ka sabiedrībā trūkst izpratnes par nepieciešamību ieguldīt vairāk līdzekļu aizsardzībā.
"Sabiedrība neapzinās pieaugošos draudus," sacīja Šanahans.
