Latvija nesamierināsies ar liegumu zvejot sniega krabjus Svalbāras ūdeņos, un Latvijas turpmākā rīcība attiecīgajā situācijā tiks izvērtēta kādā no nākamajām valdības sēdēm, aģentūrai LETA, komentējot Norvēģijas Augstākās tiesas lēmumu Latvijas sniega krabju zvejas kuģim "Senator" liegt zvejot Svalbāras ūdeņos, pauda Zemkopības ministrijā (ZM).
"Latvijai svarīgas jebkuras pieejamās zvejas iespējas, un zvejniecības jomā tā pastāvīgi aizstāv savas nozares intereses. Sniega krabju zvejā Latvijai būtu pieejams nozīmīgs resurss, kas vienas nozvejotās tonnas vērtības ziņā ir viens no lielākajiem, salīdzinot ar citiem zvejas objektiem. Papildus tam jānorāda, ka šajā jautājumā tiek tiešā veidā aizskartas Latvijai Eiropas Savienības (ES) likumdošanā nostiprinātās leģitīmās iespējas izmantot minētos resursus. Tāpēc Latvija nav gatava ar šādu situāciju samierināties," pauda ministrijā.
ZM norāda, ka neatkarīgi no Norvēģijas Augstākās tiesas sprieduma Latvijas nostāja Svalbāras jautājumā par interpretāciju attiecībā uz vienlīdzīgu piekļuvi zvejas resursiem, kā arī attiecībā uz Norvēģijas veiktajiem pretpasākumiem, ar kuriem tā ierobežo vienlīdzīgas piekļuves iespējas, paliek vienota ar ES un Eiropas Komisijas (EK) konsekvento nostāju, kas iepriekš definēta attiecīgajās notās Norvēģijai. Latvija uzskata, ka tai ir vienlīdzīgas piekļuves tiesības sniega krabju zvejai Svalbāras zvejas apgabalā saskaņā ar 1920.gada Parīzes līgumu, kas likumīgi ir apstiprināts ar ES Padomes regulu, kas Latvijai kopš 2017. gada nosaka 11 zvejas kuģu izmantošanas iespēju, tostarp 2019.gadā.
Ministrijā pauda, ka sekos tālākais darbs ar EK par jautājuma risināšanu sarunu ceļā ar Norvēģiju, jo EK šādās sarunās pārstāv ES dalībvalstu intereses saskaņā ar ES iestāšanās līgumu.
ZM Zivsaimniecības departamentā aģentūra LETA noskaidroja, ka kuģis "Senator" pagaidām ir vienīgais Latvijas zvejas kuģis, kurš bija devies zvejot sniega krabjus Svalbāras ūdeņos. Lai arī šogad Latvijai sniega krabju zveja, atbilstoši ES likumdošanai, šajos ūdeņos ir atļauta, neviens cits zvejas kuģis no Latvijas nav riskējis turp doties, ņemot vērā "Senator" situāciju.
Kā ziņots, Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums Latvijas sniega krabju zvejas kuģim "Senator" ir nelabvēlīgs un liedz zvejot Svalbāras ūdeņos.
Aģentūrai LETA kuģa īpašnieks Pēteris Pildegovičs pastāstīja, ka Norvēģijas Augstākā tiesa ir lēmusi, ka sniega krabji ir sēdoša suga un to var uzskatīt par šelfa resursu. Tādējādi sniega krabji, pēc Pildegoviča teiktā, tiek pielīdzināti tādiem resursiem kā nafta un gāze, un jebkāds cits risinājums tiesvedībā skars arī jautājumus saistībā ar šiem resursiem. Ja Norvēģijas Augstākā tiesa būtu lēmusi, ka sniega krabji ir migrējoša suga, arestētais zvejas kuģis "Senator" būtu varējis atsākt zvejot.
Pēc viņa sacītā arī otrajā tiesas skatītajā jautājumā, vai un cik lielā mērā Norvēģijas likumi diskriminē citu valstu kuģus saistībā ar krabju zveju, Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums bija negatīvs. "Tiesa neuzskata, ka valsts rīkojas diskriminējoši, neizsniedzot licenci sniega krabju zvejai un neļaujot tos zvejot, lai gan bijām vērsušies pie Norvēģijas iestādēm, pieprasot šādu licenci," rezumēja Pildegovičs.
Pēc Pildegoviča domām, Norvēģijas Augstākās tiesas negatīvais lēmums abos jautājumos starptautisko investoru acīs nelabvēlīgā gaismā nostāda Norvēģijas tiesu sistēmu, radot bažas, vai šīs valsts tiesu sistēma ir pastāvīga un spējīga pieņemt neatkarīgus lēmumus. "Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums šoreiz ir politisks un Norvēģijas valsts interesēs," pauda pārliecību zvejas kuģa īpašnieks.
Pildegovičs teica, ka neapstāsies pie Norvēģijas Augstākās tiesas negatīva lēmuma, bet darīs visu iespējamo, lai nākotnē jautājums par sniega krabju zvejas tiesībām tiktu pārcelts uz starptautisko tiesu un parādītos arī Latvijas valdības aktuālo darbu sarakstā, kas lietas izskatīšanu var pārcelt uz starptautisko tiesu Hāgā. "Latvijas valstij ir jāsper konkrētāki soļi, aizstāvot savu uzņēmēju intereses ārvalstīs," sacīja zvejas kuģa īpašnieks.
LETA jau vēstīja, ka pērn Norvēģijas Augstākās tiesas sēde arestētā Latvijas krabju zvejas kuģa "Senator" lietā notika piecu tiesnešu sastāvā, un tajā nebija vienprātības. Tāpēc tiesa izlēma šo lietu skatīt atkārtoti janvāra vidū plašākā - 11 tiesnešu - sastāvā.