Darbaspēka pieejamības problēmu risināšanai jāpārtrauc krīzes laika ekonomikas stimulēšanas pasākumi, piemēram, tā dēvētā simtlatnieku programma un mikrozuņēmumu regulējums, kā arī jādomā par jaunām strukturālajām reformām, piektdien preses konferencē sacīja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētājs Jānis Platais.
Viņš norādīja, ka patlaban nodarbinātības jomā ir vērojamas pārkaršanas pazīmes, jo valstī ir ne tikai zems bezdarbs, bet arī augsta nodarbinātība, turklāt valsts un privātajā sektorā ir aizvien grūtāk piesaistīt darbiniekus.
Platā pauda viedokli, ka valdībai trūkst analītiskas pieejas ekonomikas cikliskuma jautājumiem un nepietiekami daudz tiek domāts par situācijai atbilstošu valsts politiku. Kā piemēru FDP vadītājs minēja virkni pasākumu sociālās spriedzes mazināšanai, kas tika ieviesti ekonomikas krīzes laikā pēc 2008.gada, piemēram, tā dēvētā simtlatnieku programma un mikrozuņēmumu regulējums.
"Visas šīs krīzes laika aktivitātes, kuras dažādās formās joprojām ir spēkā, traucē cilvēkiem atgriezties darba tirgū. Pēckrīzes ekonomikas stimulēšanas pasākumi būtu jāpārtrauc," uzsvēra Platais.
Tāpat eksperts minēja, ka ne tikai jāpārskata krīzes laika ekonomikas stimulēšanas pasākumi, bet arī ministrijām vajadzētu atbildīgi ņemt vērā ekonomikas ciklu, tādējādi veidojot atbilstošu valdības politiku.
"Pētījumi liecina, ka bezdarba līmenis visās attīstītajās valstīs ir ļoti zems. No vienas puses, tiek paustas bažas par darba vietu trūkumu, tajā pašā laikā ir jāraizējas par jaunu ekonomikas krīzi, kas varētu radīt neparedzamas sekas. Latvijā nav pētījumu par ietekmi, mainoties ekonomikas ciklam. Patlaban novirzām lielus budžeta līdzekļus tajās jomās, kurās samazinājies klientu skaits, bet tas netiek vērtēts. Manuprāt, ir svarīgi runāt par jaunām strukturālajām reformām," teica FDP vadītājs.
Fiskālās disciplīnas padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību.
Saeima padomē apstiprinājusi publisko finanšu konsultantu Plato, Rīgas Tehniskās universitātes profesoru Ingaru Eriņu, KPMG direktoru vadības un riska konsultāciju jomā Andžu Ūbeli, Latvijas Universitātes profesori Innu Šteinbuku, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītāju Mortenu Hansenu (Morten Hansen) un Igaunijas Bankas viceprezidentu Ulo Kāsiku (Ülo Kaasik).
