Krievijas Lasvegasa: izmirusī spēļu elle Azovas jūras krastos

FOTO: ITAR-TASS

2010.gadā Azovas jūras krastos darbu sāka "Krievijas Lasvegasa" - viena no azartspēļu zonām ārpus lielajām Krievijas pilsētām. Par spīti tam, ka "Azov City" ik gadu apmeklēja simtiem tūkstoši spēlmaņu, tika pieņemts lēmums to slēgt, atstājot bez darba lielu skaitu vietējo iedzīvotāju, kam vērienīgais kazino nodrošināja iztiku, vēsta RFE/RL.

"Azov City" tuvākā lielā pilsēta ir Jeiskas kūrorts gandrīz simt kilometru attālumā. Kāpēc gan lai lepnu kazino kompleksu celtu pašā nekurienes vidū? Tieši tāda bija 2006.gadā pieņemtā azartspēļu likuma ideja - spēļu elles, kas lielajās pilsētās bija teju uz katra stūra, aizvest uz attālākajiem reģioniem, tādējādi stimulējot to ekonomisko attīstību.

Pēc 2014.gada Soču olimpiādes radās doma tur izveidot savu azartspēļu zonu, lai atpelnītu grandiozajam sporta pasākumam iztērēto naudu. Divus gadus vēlāk Dmitrijs Medvedevs parakstīja rīkojumu par jaunas kazino zonas izveidi Sočos, un tieši ar šo soli sākās "Azov City" nedienas. Kazino kompleksā ik gadu paviesojās 400 līdz 500 tūkstoši cilvēku, ienesot budžetā apmēram 500 miljonus rubļu (6,6 miljonus eiro). Taču likums nosaka, ka vienā un tajā pašā reģionā nedrīkst pastāvēt divas azartspēļu zonas - pat ja tās šķir 600 kilometri. Tika pieņemts lēmums slēgt "Azov City".

Pašā 2018.gada nogalē, kad "Azov City" izbeidza darbību, bešā palika apmēram 2500 cilvēku - kazino un citu apkārtējo uzņēmumu darbinieki, kuri apkalpoja azartspēļu tūristus.

FOTO: ITAR-TASS/ScanPix

To vidū - 37 gadus vecā Viktorija Mitjuškina un viņas ģimene. Viņa strādāja vienā no trim "Azov City" kazino.

"Es kļuvu par šefpavāra asistenti bufetē, strādāju ar klientiem, gatavoju viņiem atvērtajā virtuvē," viņa stāsta intervijā medijam RFE/RL.

Kamēr Mitjuškina strādāja, viņas vīrs mājās pieskatīja bērnus. Vietējie vīrieši parasti dodas strādāt uz citiem reģioniem, bet ar Mitjuškinas algu pietika ģimenes uzturēšanai, turklāt sieviete nevēlējās, lai ģimene ikdienā dzīvotu šķirti.

"Viņi to visu uzbūvēja no nekā, klajā laukā," saka tuvējā iedzīvotāja Anna, kura piekrita anonīmai intervijai. Viņa kā vecākā pavāre strādāja vienā no "Azov City" kazino līdz pat pēdējai dienai, kad komplekss bija atvērts. Viņa pauž neizpratni, kāpēc tika slēgta tik veiksmīga atpūtas vieta.

FOTO: ITAR-TASS

"Azov City" slēgšanas oponenti argumentēja, ka nav nekāda iemesla, kāpēc tā nevarētu pastāvēt līdzās Soču "mazajai Lasvegasai" - ja neskaita likumā noteikto ierobežojumu, ka vienā reģionā nedrīkst atrasties divi šāda veida iestādījumi.

"Katrai platformai ir savs klientu loks, tās nekonkurē viena ar otru un kopā var nest ievērojamus ienākumus valsts budžetā," 2017.gadā rakstīja Maksims Smoļencevs, kurš vadīja vienu no "Azov City" strādājošajiem uzņēmumiem.

"Azov City" galvenokārt piesaistīja apkaimes iedzīvotājus un spēlmaņus no pilsētām, kas atradās dažu stundu brauciena attālumā.

Savukārt Soču azartspēļu zonā "Krasnaja Poļana" kopš atvēršanas 2017.gada janvārī paviesojušies vairāk nekā 850 000 cilvēku no 146 valstīm, norāda uzņēmums, kas viens pats pārvalda visus zonā esošos kazino. Reģionālajā budžetā tā ienesa 291 miljonu rubļu (3,8 miljonus eiro).

Taču kopumā abu kazino kompleksu pienesums bija samērā līdzīgs. 2018.gada Soču azartspēļu zonu apmeklēja pavisam 570 547 cilvēki, bet "Azov City" - 483 046.

Smoļencevs ierosinājis tiesvedību, kurā reģionālajai valdībai prasa atlīdzināt viņam radušos zaudējumus trīs miljardu rubļu (39,7 miljonu eiro) apmērā. Viņš norāda, ka lēmums atklāt "Krasnaja Poļana" azartspēļu zonu "izskatās pēc privāto investoru lobēšanas uz valdības rēķina".

"Soču Lasvegasas" īpašnieki ir miglā tīti - pašlaik vienīgais kazino operators, kas tur darbojas, ir uzņēmums "Domein". Tā īpašniekus slēpj ofšoru ķēdīte, kas stiepjas no Singapūras līdz Kiprai. Savukārt komplekss, kurā atrodas divi no trim Soču kazino, pieder Krievijas uzņēmumam "Kurort Pljus". Tas pieder Krievijas kompānijai "Biznes Kurort", kuras īpašnieks savukārt ir Kiprā reģistrētā firma "Casterton Holding Limited". Abu uzņēmumu patiesā labuma guvēji nav zināmi.

Netālā ciema Molčanovkas (oficiālais iedzīvotāju skaits - 38) iedzīvotāja Inna 2012.gadā ar ģimeni atvēra veikaliņu un vēlāk viesnīcu - abi apkalpoja "Azov City" viesus. Tagad Inna un viņas vīrs regulāri dodas uz Ščerbinovsku (iedzīvotāju skaits - 1738), meklējot gadījuma darbus, lai varētu uzturēt divus bērnus un viņas gados veco māti.

"Šī ir nekuriene, un te nav darba," saka Inna. "Cilvēki, kuri netiešā veidā bija atkarīgi no azartspēļu zonas, nesaņems nekādas kompensācijas. Cilvēki, kuri atvēra viesnīcu vai veikalu, vai arī pārdeva medu viesiem. Ja neviens nebrauc uz kazino, tad neviens nebrauc pie mums."

Peļņas avotu zaudējis arī 43 gadus vecais taksists Igors Čerņišovs, kurš astoņus gadus vadāja ar prāmi atbraukušos atpūtniekus uz un no "Azov City".

Šabeļskojā - ciemā ar 2000 iedzīvotājiem 17 kilometru attālumā no "Azov City" - dzīvo daudz bijušo kazino darbinieku. Ciema centrālajā laukumā atvērti nelieli pārtikas veikaliņi, mājlietu veikals un frizētava. Netālu no jūras krasta redzamas jaunuzceltas ķieģeļu mājas. "Azov City" astoņu gadu pastāvēšanas laikā vietējie pierada pie stabiliem ienākumiem - paņēma hipotekāros kredītus un līzingus. Tagad daudziem draud iekļūšana parādu valgos.

Uz augšu