/nginx/o/2019/01/18/11722785t1h9480.jpg)
/nginx/o/2018/09/29/11454635t1h0ae4.jpg)
No 11. līdz 14. februārim Francijas pilsētā Strasbūrā norisinājās kārtējā Eiropas Parlamenta (EP) plenārsesija. Tika izskatīti apmēram 100 darba kārtības punkti un pieņemti vairāki lēmumi. Portāls TVNET piedāvā svarīgāko EP lēmumu izlasi.
Par ko vienojās EP deputāti? 8 svarīgākie lēmumi šonedēļ
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Deputāti vienojas nesamazināt Eiropas finansējumu reģioniem
EP trešdien apstiprināja ES finansējuma noteikumus reģioniem no 2021. līdz 2027. gadam. Tāpat parlamentārieši noraidīja iespēju ES fondu piešķiršanu saistīt ar ekonomisku mērķu sasniegšanu, portāls TVNET noskaidroja EP.
Par noteikumiem nobalsoja 460 deputāti, pret iestājās 170, savukārt 47 atturējās. Minētie noteikumi regulēs ES reģionālo, kohēzijas un sociālo līdzekļu piešķiršanu.
“Parlaments pilnībā atbalsta noteikumu vienkāršošanu, kā arī visu pušu iesaisti ar partnerības nolīgumiem. Taču Komisijas priekšlikums ES finansējuma piešķiršanu padarīt atkarīgu no noteiktu makroekonomisku mērķu sasniegšanas nozīmētu sodīt reģionālās varas iestādes par valdību pieņemtajiem lēmumiem. Parlaments šos priekšlikumus noraidīja,” teica attiecīgā ziņojuma līdzziņotāja EP deputāte no Vācijas Konstance Krēla.
Tāpat Krēla atzīmēja, ka kopējais piedāvātais finansējums, kas, saskaņā ar šo priekšlikumu, var būt pieejams visiem reģioniem nākamajā plānošanas periodā, paliek iepriekšējā līmenī, proti, 378 miljardi eiro.
Nākamis solis, lai noteikumi varētu stāties spēkā, ir sarunu procedūra ar ES dalībvalstu minsitriem.
Kopīgie noteikumi attieksies uz Reģionālās attīstības fondu, Sociālo fondu (ESF+), Kohēzijas fondu, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu. Noteikumiem pakļauto fondu finansējums veido apmēram trešdaļu ES budžeta, teikts EP paziņojumā.