Karapetjans: Mums pietrūkst akmeņu Saeimas logos

Karapetjans gūst panākumus Svetlogorskas filmu festivālā

FOTO: publicitātes

Režisors Aiks Karapetjans (35) šomēnes Latvijas Nacionālajā operā iestudējis divu itāļu komponistu meistardarbus – Italo Montemeci līdz šim maz zināmo operu "Burvestība" un Rudžjēro Leonkavallo "Pajaci". Intervijā laikraksta "Diena" pielikumam "SestDiena" Aiks stāsta par operas un kino attiecībām, bet pieskaras arī politikai un Dziesmu un deju svētkiem. 

Pērnvasar vētru sacēla Karapetjana kritiskais komentārs tviterī par Dziesmu svētkos redzēto: «Palika baisi, izskatās pēc svētkiem kādā diktatūras režīmā, žēl tikai, ka tauta nav apmierināta ar līdera skaisto runu.» Intervijā viņš paskaidro savus izteikumus detalizētāk.

"Tas bija tikai par Deju svētku lieluzvedumu "Māras zeme", un katram ir tiesības uz savu viedokli. Manuprāt, ja latvieši mazāk aizrautos ar savas folkloras kultu, būtu daudz labāk pašiem latviešiem," viņš saka. "Armēnijā tāda tautas mākslas kulta ar asarām acīs nav. Ir vārdi, personības.

Tajā brīdī, kad tauta sāk pārmērīgi, kulta līmenī glorificēt kolektīvo tautas mākslu, tas nozīmē, ka vēsturē nav bijis spilgtu, spēcīgu autoru.

Francijā ir Balzaks, Krievijā Puškins, Dostojevskis un tā tālāk."

"Ja tauta sāks runāt par savām personībām, nevis kolektīvo mākslu, tā būs daudz lielāka vērtība. To spēku un asaras labāk iepludināt konkrētos indivīdos," viņš uzskata, piebilstot, ka viena Elīna Garanča ar savu mākslu Latvijai ir izdarījusi daudz vairāk nekā Dziesmu svētki. 

Karapetjans uzskata, ka Dziesmu svētki nav domāti pasaulei, tie ir iekšējai lietošanai.

"Tie vieno latviešus, bet nevieno Latvijas sabiedrību. Tieši pēc tā skandāla aizbraucu uz kinofestivālu Dienvidkorejā. Kopā ar korejiešu kolēģi paviesojos Latvijas vēstniecībā. Vēstnieks stāstīja arī par Dziesmu svētkiem, rādīja nofilmētus fragmentus. Seulas kolēģe pēc tam man teica, ka izskatoties pēc tā, ko dara viņu ziemeļu kaimiņi," viņš piebilst. 

Aiks Karapetjans

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Aiks rūpīgi seko arī ziņām pasaulē, īpaši Francijā, kur arīdzan iestudējis Bizē "Karmenu".

"Protams, ziņas es lasu. Viens kā idiots dzeltenā vestē pie Saeimas neiešu. Bet, ja redzēšu, ka cilvēki tiešām iziet ielās, tad pievienošos ar lielāko prieku. Es domāju, ka tā mums pietrūkst. Mums pietrūkst arī akmeņu Saeimas logos. Cinisms tagad ir izaudzis tik ļoti liels, ka politiķi un ierēdņi vairs nebaidās. Makrons Francijā gan tagad baidās – dzeltenās vestes vairs pat nav stāsts tikai par viņa krēslu, bet par Franciju. Latvijā visi zina, ka atbildīgas amatpersonas ir korumpētas, nu un kas? Nekas. Tā ir tāpēc, ka paši esam pasīvi suņi. Mazliet aiz durvīm parejam: «vau, vau!» un ejam gulēt," skarbs ir režisors.

Pilnu interviju ar Karapetjanu lasiet izdevumā "SestDiena".

Uz augšu