Lielākā daļa strādājošo Latvijā apmierināti ar savu darba un privātās dzīves līdzsvaru

Lielākā daļa strādājošo Latvijā apmierināti ar savu darba un privātās dzīves līdzsvaru. Ilustratīvs attēls

FOTO: Pixabay

Lielākā daļa jeb 73% Latvijas strādājošo kopumā ir apmierināti ar savu darba un privātās dzīves līdzsvaru, tostarp 15% norādījuši, ka ir ļoti apmierināti, bet 58% ir drīzāk apmierināti, liecina pētījumu kompānijas "Kantar TNS" veiktā aptauja.

Kā skaidroja aptaujas veicēji, tendences darba tirgū rāda, ka patlaban darba devējiem nākas saskarties ar grūtībām un nozīmīgiem izaicinājumiem, piesaistot uzņēmumos nepieciešamo darbaspēku gan kopumā, gan dažādos kvalifikācijas un amatu līmeņos. Elastīgu darba laiku un dažādas sociālas garantijas darba devēji nereti norāda darba sludinājumos kā labumus, kas varētu iekārdināt potenciālos darba ņēmējus. Šā iemesla dēļ "Kantar TNS" noskaidroja, kā šos ieguvumus vērtē Latvijā strādājošie.

Kaut arī rezultāti atklāj, ka vairākums Latvijas strādājošo kopumā ir apmierināti ar savu darba un privātās dzīves līdzsvaru, aptaujas veicēji norāda - vidējais kopējās apmierinātības līmenis Eiropas Savienības (ES) strādājošo vidū ir būtiski augstāks - 79%. Raugoties uz darba un privātās dzīves līdzsvaru Baltijas valstu līmenī, arī Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju apmierinātības līmenis ir nozīmīgi augstāks nekā Latvijā un pārsniedz vidējo līmeni Eiropā. Igaunijā ar savu darba un privātās dzīves līdzsvaru apmierināti 81% strādājošo, bet Lietuvā - 80%.

Salīdzinoši apmierinātākie ar darba un privātās dzīves līdzsvaru ir Dānijas (91%), Austrijas (90%), Somijas (89%), Nīderlandes (88%), Zviedrijas (87%), Luksemburgas (87%), Beļģijas (85%), Vācijas (84%) un Īrijas (84%) iedzīvotāji. Savukārt tādās ES valstīs kā Spānija (66%), Rumānija (65%) un Grieķija (61%) ir vērojama salīdzinoši zemāka apmierinātība ar darba un personīgās dzīves līdzsvaru.

Vairākumam jeb 71% strādājošo eiropiešu uzņēmumā vai organizācijā, kurā viņi ir nodarbināti, ir pieejams elastīgs darba režīms, ar to saprotot tādas iespējas kā darbs no mājām, iespēja pielāgot darba sākuma un beigu laiku, strādāt nepilnas slodzes darbu un citas. Kopumā ES elastīgs darba režīms visbiežāk ir pieejams Somijas (87%), bet visretāk - Bulgārijas (45%) iedzīvotājiem.

Tikmēr Latvijā šis rādītājs ir salīdzinoši zems, proti, elastīgs darba režīms ir pieejams 64% strādājošo, tostarp aptuveni puse jeb 53% strādājošo Latvijā norāda, ka viņi šo režīmu ir arī izmantojuši, bet katram desmitajam jeb 11% strādājošo tas ir pieejams, taču to nav izmantojuši.

Tajā pašā laikā kopējie rezultāti ES šajā jautājumā būtiski atšķiras, jo 46% strādājošo eiropiešu norāda, ka viņiem ir pieejams elastīgs darba režīms un viņi to arī izmanto, ceturtajai daļai jeb 25% tas ir pieejams, taču to nav izmantojuši. Arī situācija Baltijas valstīs kopumā šajā jomā ir atšķirīga, proti, vairākumam jeb 75% Igaunijas un nedaudz vairāk nekā pusei jeb 54% Lietuvas nodarbināto ir pieejams elastīgs darba režīms.

Trešā daļa jeb 33% Latvijas strādājošo norāda, ka viņiem elastīgs darba režīms nav pieejams, kas gan, iespējams, daļēji ir saistāms arī ar darba specifiku noteiktos amatos un noteiktu nozaru uzņēmumos.

No tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem elastīgs darba laiks pašlaik nav pieejams, 65% vēlētos izmantot elastīga darba laika iespēju jeb pielāgot darba sākuma un beigu laiku, aptuveni katrs piektais jeb 18% vēlētos izmantot iespēju strādāt no mājām. Katrs desmitais jeb 12% vēlētos izmantot nepilna darba laika iespēju jeb strādāt nepilnu slodzi.

Latvijā aptauju "Flash Eurobarometer 47" ietvaros veica pētījumu kompānija "Kantar TNS" no 2018.gada 26. līdz 30.jūnijam, ar datorizētu telefoninterviju starpniecību visā Latvijā aptaujājot 1000 Latvijas pilsoņu vecumā no 15 gadiem. Kopumā aptauja tika veikta 28 ES dalībvalstīs, aptaujājot 26 578 respondentus.

Uz augšu