Nozieguma anatomija: amatpersonu nolaupīšanas citās valstīs nav bieža parādība, tomēr šādi gadījumi ir

Ilustratīvs attēls

FOTO: AFP/SCANPIX

Latvijas likumsargi novērsuši kādas valsts amatpersonas nolaupīšanu, šajā operācijā piedaloties pretterorisma vienībai "Omega", kā arī Valsts policijas (VP) Kriminālizmeklēšanas pārvaldes Slepkavību atklāšanas un personu meklēšanas nodaļas amatpersonām. Plašāk par notikušo VP pārstāvji informēs preses konferencē 19.februārī. Šī gadījuma kontekstā portāls TVNET atskatās uz dažām amatpersonu nolaupīšanas epizodēm citās valstīs, kas notikušas pēdējo gadu laikā.

Drošības policijas darbinieka nolaupīšana 

Pēdējo gadu skaļākais amatpersonas nolaupīšanas gadījums noticis Latvijai tepat kaimiņos - Igaunijā, kur 2014.gada 5.septembrī tika nolaupīts Igaunijas Drošības policijas (KaPo) līdzstrādnieks Estons Kohvers.  

Kohvers tika nolaupīts Luhamā, Igaunijas dienvidaustrumos pie Igaunijas un Krievijas robežas, un ar varu aizvests uz Krieviju, kur viņš tika apsūdzēts spiegošanā. 

Kohvers tobrīd pildīja dienesta pienākumus, vācot informāciju par pārrobežu korupciju. Pirms policista sagūstīšanas no Krievijas puses noticis mēģinājums traucēt operatīvos radiosakarus, bet Igaunijas teritorijā izmantota dūmu granāta, kas traucēja drošībnieka atbalsta spēku iejaukšanos. 

2015.gada 19.augustā Pleskavas tiesa Kohveram piesprieda 15 gadu cietumsodu stingrā režīma cietumā. 

Savukārt 2015.gada septembrī Krievija apmainīja Kohveru pret bijušo KaPo virsnieku Alekseju Dresenu. 

Savukārt Dresenam 2012.gada jūlijā par valsts nodevību un slepenas informācijas nodošanu Krievijai tika piespriesti 16 gadi cietumā.

Nolaupīšanas Meksikā 

Meksika uzskatāma par vienu no pasaules nolaupīšanas galvaspilsētām, un tas nozīmē, ka par nolaupītāju upuriem šajā valstī kļūst arī amatpersonas. 

Piemēram, pagājušā gada vasarā Idalgo štatā Meksikas vidusdaļā notika divas amatpersonu nolaupīšanas ar atšķirīgiem iznākumiem, vēstīja Lielbritānijas raidsabiedrība BBC. 

Augustā uz lielceļa tika vardarbīgi nolaupīta jaunievēlētā Meksikas Kongresa deputāte Norma Asusena Rodrigesa - divi vīrieši sāka šaut uz automašīnu, kurā atradās politiķe, viņas asistente un automašīnas šoferis. Apšaudes rezultātā automašīna nobrauca no ceļa un apgāzās. 

Rodrigesa pēc tam tika izvilkta no automašīnas un uzbrucēju automašīnā aizvesta nezināmā virzienā. Dienu vēlāk politiķe tika atbrīvota. Uzbrucēju motīvi tā arī netika noskaidroti.  

Mēnesi pirms Rodrigesas nolaupīšanas Idalgo štatā tika nolaupīts Naupanas pilsētas mērs Genaro Negrete Urbano. Vēlāk viņš tika atrasts nogalināts. Kopā ar Urbaono tika nolaupīta arī viņa sieva, tomēr neilgi pēc nolaupīšanas sieviete tika atbrīvota. Saskaņā ar sākotnējo informāciju, politiķa nolaupīšana un nogalināšana ir saistāma ar viņa profesionālo darbību.

Saskaņā ar pēdējiem oficiālajiem datiem, 2017.gadā Meksikā kopumā  nolaupīti gandrīz 1200 cilvēki.

Amatpersona kā nolaupītājs? 

Pagājušā gada beigās pamatīgā skandālā iekūlās Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs - premjera dēls no pirmās laulības Andrejs Babišs juniors paziņoja Čehijas medijiem, ka ar viņa tēvu saistīti cilvēki 2017.gadā ar spēku aizveduši viņu uz Krievijas anektēto Krimas pussalu, lai policija nevarētu viņu iztaujāt izmeklēšanā pret tēvu. 

Babišs noliedza, ka būtu vainīgs kādos likumpārkāpumos, un uzstāja, ka viņam izteiktās apsūdzības ir daļa no "kampaņas ar mērķi mani iznīcināt un izstumt no politikas". Viņš arī sacīja, ka 35 gadus vecais dēls slimo ar šizofrēniju un valsti pametis brīvprātīgi. 

Nolaupīšana kā bizness 

Pieaugušo cilvēku nolaupīšana galvenokārt tiek veikta ar mērķi pieprasīt izpirkuma maksu, tāpēc nolaupītāji vairāk koncentrējas uz bagātu ģimeņu pārstāvju vai uzņēmumu darbinieku nolaupīšanu. Tas nozīmē, ka amatpersonas tiek nolaupītas salīdzinoši retāk. 

Dažādi noziedznieki un noziedzīgie grupējumi cilvēku nolaupīšanu ir pārvērtuši ienesīgā biznesā, izpirkuma maksās katru gadu kopumā saņemot vairākus simtus miljonus eiro. 

Lielbritānijā bāzētā konsultāciju uzņēmuma “Control Risks” apkopotā informācija liecina, ka nolaupīšanas ar mērķi pieprasīt izpirkuma maksu 2017.gadā notikušas gandrīz 90 pasaules valstīs, un tas apliecina, ka nolaupīšana ar mērķi gūt peļņu nav izolēta problēma, kas skar tikai atsevišķas problemātiskās valstis. 

Saskaņā ar “Control Risks” datiem, nolaupīšana finansiālu apsvērumu dēļ balstās īstermiņa biznesa cikla modelī ar augstu apgrozījumu. 85% visu šo nolaupīšanas gadījumu tiek atrisinātas mazāk nekā nedēļas laikā - nolaupītāji ātri vienojas par izpirkuma maksu un pēc tās saņemšanas upuris tiek operatīvi atbrīvots. 

Noziedznieku interesēs ir panākt ātras vienošanās, tādējādi viņiem minimizējot risku tikt notvertiem un ļaujot viņiem operatīvi pāriet no viena upura pie nākamā. 

Tomēr 4% nolaupīšanas lietu atrisinājums 2017.gadā ilga ilgāk par vienu mēnesi. 

Ilgākā nolaupīšanas lieta, kas atrisinājās 2017.gada ilga 2073 dienas jeb ilgāk nekā piecus ar pusi gadus, tādējādi apliecinot, ka ne vienmēr noziedzniekiem izdodas pieturēties pie īsa termiņa “biznesa cikla”.

Uz augšu