Saeimā daudz neskaidrību par ieceri ieviest iepakojuma depozīta sistēmu

Tukšās plastmasas pudeles. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Otrdien diskusijās Saeimas Vides un klimata apakškomisijas sēdē iezīmējas daudz neskaidrību par iepakojuma depozīta sistēmas iespējamu ieviešanu, tai skaitā uzņēmējiem norādot uz lielajām izmaksām un grūtībām nodrošināt šo pakalpojumu lauku rajonos, un pat paužot bažas, ka veikali tādējādi kļūtu par atkritumu savākšanas punktiem.

Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas pārstāve sēdē norādīja, ka dzērienu iepakojums var veidot līdz 40% no vides piedrazojuma pēc apmēra, taču pārdomāta depozīta sistēma varētu samazināt šo piedrazojumu par 95%. Savukārt tas samazinātu kopējo atkritumu apmēru par vienu trešdaļu. Eiropā dzērienu iepakojuma depozīta sistēma ir ieviesta 11 valstīs, savukārt vēl 11, tostarp Latvija, izskata iespēju tādu ieviest.

Viņa arī norādīja, ka depozīta sistēmas izveidei sākotnējām investīcijām ir nepieciešami aptuveni 24-27 miljoni eiro, ko pamatā būtu jāsedz dzērienu ražotājam. Viena depozīta iepakojuma pieņemšanas automāta uzstādīšanas izmaksas Latvijā veidotu apmēram 20 000 līdz 25 000 eiro, bet vienas manuālās pieņemšanas vietas ierīkošana - 7000 eiro. Provizoriski Latvijā būtu nepieciešami 800 manuālie depozīta iepakojuma pieņemšanas punkti.

Patērētājs par nodoto depozīta iepakojumu saņems atpakaļ desmit centus. Taču pie depozīta sistēmā ietilpstošo dzērienu iepakojuma vienības cenas tiks pieskaitīta depozīta iepakojuma apsaimniekošanas maksa, kamdēļ patērētājam viena dzēriena iepakojuma vienība kļūs par 1,2 līdz 4,4 centiem dārgāka.

Zemkopības ministrijas (ZM) Parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs norādīja, ka ZM atbalsta depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, taču pirms gala lēmuma pieņemšanas nepieciešams detalizētāks šīs sistēmas ieviešanas izmaksu aprēķins.

Tikmēr Ekonomikas ministrijas (EM) Parlamentārais sekretārs Krists Bergans-Berģis norādīja, ka ministrija neiebilst pret depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, taču bažījas, vai tādējādi Latvijā netiks ieviestas vecas, citās valstīs novecojušas tehnoloģijas. EM ieskatā ir jāievieš jauni, inovatīvi risinājumi šajā kontekstā, ņemot vērā citu valstu pieredzi, jo Latvija nav starp pirmrindniekiem šīs sistēmas ieviešanā.

Savukārt Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) izpilddirektors Pēteris Liniņš norādīja, ka LADS būtu gatava atbalstīt depozīta sistēmas ieviešanu, ja attiecīgais likumprojekts tālākai izskatīšanai valdībā konceptuāli tiktu virzīts pašreizējā redakcijā. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka depozīta sistēmas uzturēšanu jāuzņemas bezpeļņas organizācijai, kuru veido tirgotāji un ražotāji. Tāpat kontekstā ar likumprojektu būtu jāskata tas, vai dzērienu ražotāji varētu saņemt atbalstu par potenciāli lielajiem tēriņiem šādas sistēmas ieviešanas rezultātā.

Latvijas pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis pauda bažas, vai tik mazā valstī kā Latvija tērēt tik lielus resursus par šādas sistēmas ieviešanu ir prātīgi. Tāpat Latvijas likumdošana paredz, ka depozīta sistēmas uzturētājs ir tikai SIA nevis bezpeļņas organizācija kā kaimiņvalstīs, līdz ar to būtu jāveic izmaiņas attiecīgajos normatīvajos aktos. Jāveic arī papildu aprēķini par izdevumiem iedzīvotājiem un depozīta sistēmas uzturētājiem, jāizvērtē, ko darīt tirgotājiem, kuriem nav iesēju ierīkot depozīta vietas, kā arī jāvērtē taras punktu izvietošanas iespējas lauku rajonos.

Uz to, ka saistībā ar depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā vēl ir ļoti daudz neskaidrību, norādīja arī Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Tostarp nav skaidrs, cik manuālo depozīta iepakojuma pieņemšanas punktu Latvijā būtu jāizvieto, lai šādas sistēmas ieviešana būtu iespējami lētāka. Viņa arī pauda pārliecību, ka valstij būtu jāatbalsta dzērienu ražotāji šādas sistēmas ieviešanā, jo tas ir arī sociāls jautājums.

Savukārt Latvijas Tirgotāju asociācija norādīja, ka neatbalsta depozīta sistēmas ieviešanu, jo tā tirdzniecības vietas padarītu par atkritumu savākšanas punktiem. Tāpat šāda sistēma esot ļoti dārga, un Latvija nav tik bagāta valsts, lai to atļautos, uzskata asociācijas pārstāvji. Viņuprāt, ne visi mazie veikali varēs nodrošināt depozīta iepakojuma pieņemšanas punktu ieviešanu, līdz ar to šādas sistēmas ieviešana negatīvi ietekmēs mazo veikalu konkurētspēju.

Tam, ka šādas sistēmas ieviešana Latvijai ir par dārgu un būtu jāattīsta esošā atkritumu savākšanas sistēma, piekrita arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece Sniedze Sproģe.

"Eco Baltia grupa" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs pauda, ka efektīvāk būtu investēt 3-5 miljonus eiro pašvaldībām piederošajās atkritumu savākšanas līnijās nekā ieviest pilnīgi jaunu sistēmu. Nepieciešami aprēķini, kā modernizēt esošo sistēmu, un vairāk jāskatās uz inovācijām, jāmodernizē esošās šķirošanas līnijas, viņš uzsvēra.

VARAM pārstāve piekrita, ka pie attiecīgo normatīvo aktu pilnveidošanas ir jāstrādā, un VARAM ir gatava uzklausīt komentārus un plāno turpināt diskusiju ar iesaistītajām pusēm, lai rastu labākos risinājumus Latvijai. Viņa piekrita, ka jāstrādā pie inovatīviem risinājumiem, par kuriem ministrija gatava diskutēt. Tam, ka diskusijas par šiem un citiem jautājumiem depozīta sistēmas ieviešanas kontekstā jāturpina, piekrita arī deputāti.

Jau ziņots, ka Saeima pērn 25.oktobrī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Iepakojuma likumā un Dabas aizsardzības likumā sagatavoja jau 2017.gada decembrī, kas paredz esošajai dalītās atkritumu apsaimniekošanas sistēmai papildus ieviest arī obligātu depozīta sistēmu atkārtoti un vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam.

Pagājušā gada nogalē Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti vienojās aicināt parlamentu lemt par darba turpināšanu pie grozījumiem Iepakojuma likumā, kas paredz ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumiem.

Iepakojumu depozītu sistēmu Latvijā plānots piemērot ūdens, bezalkoholisko dzērienu, alus, kā arī dzērienu ar zemu alkohola saturu PET, stikla un metāla iepakojumam Latvijā. Iecerēts, ka nacionālā līmeņa operatoru veidos dzērienu ražotāju un tirgotāju asociācijas, organizējot iepakojuma atpakaļ pieņemšanu un tā apsaimniekošanu, un operatoriem būs noslēgti līgumi ar dzērienu ražotājiem un tirgotājiem. Depozīta maksa būs 10 centi par vienu iepakojuma vienību.

Depozīta sistēmas operatora ekonomiskās darbības rezultātā radīsies ieņēmumi no ražotāju/tirgotāju maksas, nepieprasītā/neizmaksātā depozīta par nesavākto iepakojumu, kā arī peļņas no savāktā iepakojuma realizācijas. Vienlaikus depozīta sistēmas operatoram radīsies arī izdevumi no izmaksātās atlīdzības tirgotājiem, izmaksām par atsevišķu iepakojuma materiālu nodošanu, loģistiku un pieņemšanas automātiem un citu aprīkojumu.

Tāpat vēstīts, ka depozīta sistēma ieviešanas process uzsākts, pamatojoties uz vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju iesnieguma.

Uz augšu