Viņa ciešanas beidzās 2018.gadā, kad policija ieradās uz pēdējo izsaukumu. Aleksa stāvoklis tobrīd bija tik briesmīgs, ka slēpt notiekošo vairs nebija jēgas. Viņš visu izstāstīja.
"Jutu, ka mans ķermenis atsakās darboties. Biju zaudējis 30 kilogramus svara. Pēc tam ārsti teica, ka es biju desmit dienu attālumā no nāves," saka Alekss. "Man ilgi bija liegts ēdiens, un mani savainojumi bija ļoti smagi."
Viņš atzīst: "Ja policija nebūtu atnākusi tieši tajā brīdī, es būtu zem zemes."
Alekss uzskata, ka Džordanas galvenā motivācija bija greizsirdība uz viņa tuvajām attiecībām ar ģimeni un draugiem.
"Nezinu, kā Džordana savā prātā attaisnoja tādu uzvedību," norāda jaunais vīrietis. "Domāju, ka vardarbīgi cilvēki no tā gūst baudu. Tā ir kā narkotika, atkarība. Jo vairāk viņi to dara, jo stiprāka kļūst pārliecība, ka viņiem nekas par to nebūs - un paliek tikai sliktāk un sliktāk. Viņi ir debesīs, kamēr tu esi ellē. Viņi dabūt to, ko tiešām, tiešām grib. Pilnīgu kontroli. Bet tev tiek tas, ko nekad neesi gribējis piedzīvot, un vēl sliktāk. Līdz brīdim, kad viņus atkož. Un tas viņiem ir milzīgs šoks."
2018.gada aprīlī Džordanai piesprieda septiņu ar pusi gadu cietumsodu. Viņa atzinās kontrolējošā un piespiedošā uzvedībā intīmu attiecību kontekstā, tīšā cita cilvēka savainošanā un smagu miesas bojājumu nodarīšanā. Džordana bija pirmā sieviete Lielbritānijā, kurai par kontrolējošu un piespiedošu uzvedību piemērots cietumsods.
Tagad Alekss cenšas sākt jaunu dzīvi, pieņemot palīdzību no labdarības organizācijām, kas darbojas ar vardarbībā ģimenē cietušajiem vīriešiem. Viņš par savu jauno dzīves misiju uzskata sabiedrības izglītošanu par jautājumiem, kas saistīti ar vardarbību ģimenē, - un īpaši to, ka no tās cieš arī vīrieši.
Pāra kopīgie bērni sīkumos nezina, kas noticis. Taču Alekss plāno situāciju izskaidrot, kad bērni paaugsies.
