Meksika slēgs brutālu reputāciju iemantojušu cietumu uz salas

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AP/Scanpix

Meksika pieņēmusi lēmumu slēgt bēdīgi slaveno Mariju salu cietumu, kas ir pēdējais uz atsevišķas salas izvietotais cietums visā Rietumu puslodē, vēsta aģentūra AP.

Mariju salu cietumā šobrīd uzturas 659 ieslodzītie. Divas trešdaļas no viņiem paredzēts pārvietot uz citiem valsts cietumiem, bet aptuveni 200 ieslodzītos paredzēts atbrīvot.

Mariju salas atrodas Klusajā okeānā, aptuveni 110 kilometru attālumā no Meksikas rietumu štata Najaritas piekrastes. Mariju salu grupu veido četras salas, no kurām tikai viena ir apdzīvota. Pēc cietuma slēgšanas Mariju salās paredzēts izveidot kultūras un vides izglītības centru.

Foto: AP/Scanpix

Cietums dibināts 1905.gadā un atrodas uz Mariamadres salas. Laika gaitā cietums ieguva bēdīgu slavu vairāku brutalitātes periodu dēļ.

Kad Panama 2004.gadā slēdza uz Koibas salas izvietoto cietumu, Mariju salu cietums kļuva par pēdējo salu cietumu Rietumu puslodē.

“Tas ir soda, spīdzināšanu un apspiestības stāsts vairāk nekā gadsimta garumā,” par Mariju salu cietumu šonedēļ izteicās Meksikas prezidents Andress Manuels Lopess Obradors.

Vēl 2013.gadā Mariamadres cietumā tika turēti 8000 ieslodzīto. Pēdējos gados Mariju salu ieslodzījuma vietā turēti vien zema riska ieslodzītie. Vairākiem cietumniekiem pat bija atļauts dzīvot kopā ar viņu ģimenēm.

Cietuma darbības laikā gadsimta garumā Mariju salas piedzīvojušas ievērojamu vides degradāciju, norāda Ramons Oheda Mestre, kurš  no 2000. līdz 2004. gadam vadīja šo salu vides saglabāšanas programmu.

Trīs neapdzīvotajās Mariju salās vide saglabājusies neskarta, bet Mariamadres salā nodarīti nopietni postījumi. Cietuma vajadzībām tika izcirsta liela daļa salas koku. Cietuma dēļ uz salas sāka dzīvot par invazīvām uzskatāmas sugas – kazas, suņi un kaķi, bet par apdraudētām sugām kļuva  vietējās žņaudzējčūskas un papagaiļi.

No čūsku ādas ieslodzītie gatavoja jostas, bet papagaiļus, kādi sastopami tikai Mariju salās, viņi ķēra, lai ar tuvinieku starpniecību vēlāk pārdotu Meksikas kontinentālajā daļā.

Ramona Oheda Mestres aktivitātes bija daļa no sākotnējiem centieniem panākt, ka Mariju salās tiek izveidots dabas rezervāts. Tomēr šis plāns tika atcelts 2005.gadā, kad Meksika izsludināja karu pret narkotikām, valdībai uzstājot, ka tai vajag vairāk cietumu ieslodzīto turēšanai.

Galu galā lēmums par cietuma slēgšanu tomēr ir pieņemts, Mariju salu cietumam sekojot citu uz salām izvietotu cietumu piemēram. Piemēram, Čīle Santa Marijas salas cietumu slēdza astoņdesmitajos gados, Kostarika Sanlukas salas cietumus slēdza 1991.gadā, bet Brazīlijas Islagrandes cietums darbību pārtrauca 1994.gadā.

Cietumi uz salām plaši izmantoti, sākot ar 18. gadsimtu, kā pret bēgšanu drošas vietas, kurās ieslodzītie tika smagi nostrādināti.

Meksikas cietumu sistēmā visiem ieslodzītajiem nepietiek vietas, tāpēc Mariju salu cietums nav slēgts agrāk.

Rietumu puslodē pēdējais uz salas izvietotais cietums, kas atradās Koibas salā Panamā, tika slēgts 2004.gadā, bet gadu vēlāk tur tika izveidots dabas rezervāts. Kopš tā laika daba ir pakāpeniski atguvusi salu – džungļiem lēnām aptverot arī bijušā cietuma ēkas.

Šāds liktenis sagaida arī Mariju salu cietumu Meksikā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu