Tāpat pilnsapulces laikā biedrības padomē tika ievēlēta muzikoloģe Dace Bluķe, kā arī komponisti Anna Veismane, Ilona Breģe, Andris Vecumnieks, Anitra Tumševica un Oskars Herliņš.

Komponists intervijā laikrakstam skaidroja, ka sākotnēji bažījies, vai spēs apvienot biedrības vadītāja pienākumus ar darbu LMA, taču konceptuāli Kronlakam ir skaidrs, ko darīt savā jaunajā amatā.

"Tas, ko es redzu, gandrīz divdesmit gadu būdams šīs organizācijas sastāvā, ir, ka šis kuģis tā īsti nekur nepeld. Mēs visu laiku rūpīgi skatāmies, lai būtu degviela, ko tajā ieliet, un lai šis kuģis vispār kustētos, taču visu laiku bija sajūta, ka tas nekur nevirzās," sacīja Kronlaks.

Tajā pašā laikā Komponistu savienības jaunais vadītājs ir pārliecināts, ka biedrībai ir reālas iespējas darīt ko jēgpilnu, ko pierādot 2008. gadā izveidotais festivāls "Latvijas Jaunās mūzikas dienas".

Pēc biedrības jaunā vadītāja domām, atzinīgi vērtējama Latvijas Radošo savienību padomes un Kultūras ministrijas 2017. gadā izcīnītā un pērn sāktā pabalstu sistēma radošajām personām, taču pašā Komponistu savienībā uzmanība vairāk jāvelta tieši radošiem projektiem un biedrības sajūtas attīstīšanai.

"Tā kādreiz tur bija, pat vēl diezgan nesen, kad Komponistu savienības mūzikas salonā Baznīcas ielā notika publiskas tikšanās ar komponistiem un tika rīkoti nelieli koncerti. Likās, ka vismaz vienai daļai tas ir vajadzīgs, bet pēdējos gados es šādas aktivitātes un biedrības sajūtu vairs neredzu," skaidroja Kronlaks.

Viņš arī norādīja, ka pašlaik biedrībā ir 113 komponisti. Kronlaks novērojis, ka jaunie komponisti iesaistās biedrībā, jo jūtas pagodināti to darīt, taču vēlāk šiem jaunajiem māksliniekiem rodoties pārdomas par organizācijas mērķiem. "Manuprāt, ir tomēr skaidrāk jāapzinās, ko šī organizācija dara un kādi ir tās mērķi. Vai tā ir mūzikas atskaņošana vai kaut kas cits? Tā, lai katrs mūsu biedrs sajustu iemeslu, kāpēc viņš tur ir," pauda Kronlaks.