Sevī ierāvušies jaunieši ar sagraizītām rokām - Latvijas skolu realitāte (12)

Pētījumu par Baltijas jauniešu dzīves kvalitāti dažādos tās aspektos starptautiskā salīdzinājumā pusotra gada garumā veica biedrība “Latvijas Bērnu labklājības tīkls” sadarbībā ar projekta partneriem Lietuvā un Igaunijā. Jauniešu dzīves kvalitāte tika pētīta un analizēta septiņās tematiskajās grupās: izglītība un apmācības, ģimene un vienaudži, materiālā un sociālā labklājība, mājoklis un vide, nodarbinātība un uzņēmējdarbība, līdzdalība, kā arī veselība un riska uzvedība.

“Pētījuma rezultāti palīdz saprast, kādi faktori pozitīvi vai negatīvi ietekmē jauniešu labbūtību. Latvijā ir viens no augstākajiem jauniešu pašnāvību rādītājiem Eiropā [7 pašnāvības uz 100 000 personām vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem, Eurostat dati, 2010], tādēļ ir ļoti svarīgi saprast, kas ir galvenie iemesli jauniešu emocionālajām problēmām un kā palīdzēt ar tām tikt galā.

No pētījuma var secināt, ka skolas vecuma jauniešos būtisku spriedzi rada mācību sasniegumi un skolas vide, attiecības ar vienaudžiem un ģimeni, kā arī grūtības izvēlēties sev atbilstošu nākotnes profesiju. Pilngadīgie jaunieši vairāk saskaras ar materiāla rakstura problēmām, kā arī izteiktāk izjūt vientulību, sapratnes un atbalsta trūkumu,” skaidro projekta vadītāja, “Latvijas Bērnu labklājības tīkla” koordinatore Daiga Eiduka.

Izsmiets, nomākts un vientuļš

Pētījums atklāj, ka vismaz ceturtā daļa jauniešu Latvijā jūtas vientuļi, viņiem trūkst emocionālā atbalsta un jaunieši īsti nav gatavi patstāvīgai dzīvei, bet 11% jauniešu regulāri jūtas nomākti un nospiesti. Šis rādītājs vairāk nekā uz pusi pārsniedz vidējo rādītāju Eiropā, kas ir vien 5%. Latvijā ir izteikti augsts arī to jauniešu īpatsvars (12% Latvijā pret 6% vidēji Eiropā), kuri ir pieredzējuši aizskaršanu internetā.

Aptuveni katrs ceturtais jaunietis Latvijā apgalvo, ka viņam ir grūti tikt galā ar nopietnām problēmām savā dzīvē un norāda, ka ikdienā nesaņem pietiekamu psiholoģisko un emocionālo atbalstu.

Arī veselīga dzīvesveida praktizēšana jauniešu vidū ir problemātiska. Ķermeņa masas indekss rāda, ka Latvijā aptuveni katrs piektais jaunietis cieš no liekā svara, katrs ceturtais jaunietis smēķē, alkoholu lieto 44%, bet marihuānu pamēģinājuši 17% Latvijas jauniešu.

Katrs desmitais nevar “savilkt galus”

Dati liecina, ka katram desmitajam jaunietim Baltijas valstīs ir grūtības “savilkt galus kopā” – jaunietis nav varējis laikus samaksāt rēķinus vai ir bijis parādos, aizņemoties naudu no draugiem vai radiem. Kā izrādās, katrs ceturtais jaunietis taupījis uz veselības rēķina – tā vietā, lai apmeklētu ārstu, līdzekļi veltīti citām pamatvajadzībām.

Latvijā katrs piektais jaunietis ir pakļauts nabadzības riskam, bet katru ceturto jaunieti raksturo materiālās vai sociālās nodrošinātības problēmas – nepietiekami ienākumi, nespēja iegādāties ilgstošas lietošanas preces, slikti sadzīves apstākļi, liecina pētījums.

Puse nevar atrast darbu, kas patīk

Lai arī tikai aptuveni katrs piektais jaunietis Latvijā ir bezdarbnieks, jauniešu sniegtie pašnovērtējumi liecina, ka ne vienmēr arī nodarbinātie jaunieši ir apmierināti ar savām iespējām profesionālajā dzīvē. Lai gan divas trešdaļas Latvijas jauniešu novērtē, ka viņiem ir iespēja brīvi izvēlēties interesējošu profesiju un nodarbošanos, tomēr puse uzskata, ka viņiem nav iespēju atrast darbu, kas patīk. 41% Latvijas jauniešu ir pārliecināti, ka viņiem nav iespēju vai ir nelielas iespējas dzīvē gūt materiālos un finansiālos panākumus.

Iespējas ir, bet neizmanto

Būtisks rādītājs ir jauniešu iesaiste sabiedriskās un nevalstiskās aktivitātēs – tajās piedalās aptuveni 30% jauniešu Igaunijā un Lietuvā, bet tikai 17% Latvijā. Jauniešu vērtējums par iespēju pieejamību visu aktivitāšu gadījumā ir augstāks nekā pašu personīgā iesaiste: piemēram, Latvijā 37% jauniešu novērtē, ka viņiem ir iespējas piedalīties nevalstisko organizāciju darbībā, bet tikai 17% tajās piedalās; 49% novērtē, ka ir iespējas iesaistīties jaunatnes organizācijās, bet tikai 22% to dara u.c.

Skaitļi nemelo

Uz konferenci uzaicinātie eksperti atzīst, ka pētījums patiesi atspoguļo reālo situāciju Latvijas jauniešu vidū. Kā norāda Baiba Martinsone, psiholoģijas doktore un Latvijas Universitātes asociētā profesore, viņasprāt, problemātiskākā joma ir izglītība. “Jaunieši nereti jūtas atsvešināti no skolas un mācību iestādē nevis smeļas jaunas zināšanas, bet gan nolauž dienu pēc dienas,” saka Martinsone, kā iemeslu minot gan lielo uzsvaru uz akadēmisko mācīšanos, nevis personības attīstīšanos kopumā, gan spiedienu no apkārtējās sabiedrības.

“Jau sākot ar otro vai trešo klasi, bērniem, it īpaši zēniem, aizvien vairāk nākas dzirdēt tādas frāzes kā “Tu jau esi liels!” vai “Saņemies!” un tādējādi uz bērnu tiek izdarīts emocionālais spiediens. Akadēmiskajai un sociāli emocionālajai izglītībai mācību iestādē jāiet kopsolī,” secina Martinsone.

Iespējamās Misijas absolvents un Ādažu vidusskolas fizikas skolotājs Raivis Pauls atzīst, ka bērni, kas ir ierāvušies sevī un graiza rokas, ir realitāte Latvijas skolās. Lai uzlabotu jauniešu psihoemocionālo stāvokli, Pauls uzskata, ka pastiprināta uzmanība būtu jāpievērš jauniešu kompetenču prasmju attīstībai un jāstiprina jauniešu ticība saviem spēkiem.

Rīgas pašvaldības sociālā dienesta pārstāve Jana Pūķe uzsver, ka bērni un jaunieši mūsdienās attīstās daudz straujāk nekā tas bija, piemēram, 1980. gados. “Sasniedzot 10–11 gadu slieksni, bērni jau kļūst par maziem jauniešiem, kuru emocionālajai attīstībai jāsāk pievērst pastiprināta uzmanība,” saka Pūķe.

Ilggadējā Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska norāda, ka, lai veicinātu jauniešu labbūtību, ir īpaši svarīgi izglītot viņus par savu veselību – gan fizisko, gan garīgo. “Skolās būtu jāievieš veselības mācība, tas atrisinātu daudzus jautājumus,” norāda Kozlovska.

Eksperti secina, ka jauniešu komplekso problēmu risināšanā "viens nav cīnītājs" un cīņa ar pētījumā atklātajiem sarežģījumiem prasa sadarbību un zināšanas gan no ģimenes, gan skolas, gan valsts.