Varmāka skolā, cietušais - ģimenē: vardarbības dažādās sejas

Ilustratīvs attēls

FOTO: Pixabay

Ziņas par vardarbību skolā tiek saņemtas pietiekami bieži - tā ir gan skolēnu savstarpēja vardarbība, gan pieaugušo vardarbība pret bērniem, intervijā Latvijas Radio atzina Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) vadītāja Marianna Dreja.

Viņa stāstīja, ka pērn veiktas 142 pārbaudes - katrā ceturtajā gadījumā apstiprinājusies pieaugušo vardarbība pret bērnu, bet katrā trešajā - vienaudžu savstarpējā vardarbība. Pārsvarā šie gadījumi konstatēti skolās un bērnudārzos, viņa atzina.

Dreja norādīja, ka bieži vien vardarbība bijusi emocionāla, bet tas jebkurā gadījumā nav pieļaujams. Pēc viņas teiktā, daudzi joprojām uzskata, ka emocionālā vardarbība nav vardarbības veids, bet fiziskā vardarbība ir normāla audzināšanā.

Viņa arī uzsvēra, ka pat gadījumā, ja piecgadnieks vai desmitgadnieks rupji lamājas, tas nav pamats pieaugušajam tikpat rupji atbildēt. Piemēram, bijuši gadījumi, ka skolotājs paceltā balsī bļauj uz bērnu vai viņu aizvaino. Dreja brīdināja, ka, darot to citu bērnu priekšā, faktiski pārējiem bērniem tiek dota "zaļā gaisma" šādi rīkoties.

"Pieaugušajiem ļoti jāseko līdzi, ko viņi dara un kā izturas," uzsvēra VBTAI vadītāja.

Runājot par vardarbību no skolēnu puses, Dreja uzvēra, ka katrs šāds vardarbības gadījums "ir jāvada", tieši tāpēc skolās ir psihologs un sociālais darbinieks. Viņa nenoliedza, ka ir bijuši gadījumi, kad izglītības iestādes savu misiju uzskata par izpildītu, kad ir aprunājušās ar abu bērnu vecākiem.

Pēc viņas teiktā, var būt arī tā, ka bērns, kas ir varmāka skolā, patiesībā ir cietušais savā ģimenē. Viņš mēģina savu aizvainojumu pārlikt uz kādu citu, jo mājās neuzdrošinās to darīt. "Tāpēc ir ļoti svarīgi risināt šīs situācijas, saprast, kas ir cēlonis tam, ka varmāka vispār kļuva par varmāku. Ja skola netiek galā, tad noteikti jāiesaista gan bāriņtiesa, gan sociālais dienests [..]," viņa uzsvēra.

Uz augšu