Potenciālā naudas atmazgāšanas skandālā ierautās Swedbank Latvijas filiāle pēc soda un solījuma banku regulatoram vairs nestrādāt ar augsta riska klientiem – nerezidentiem slēgusi apmēram 500 kontu, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centru Re:Baltica informēja bankā.
Tā ir pirmā reize, kad atklātībā nonāk fakti, cik daudz riskanto klientu bija Swedbank Latvijas filiālē. Kad banku regulators (FKTK) 2015. – 2016. gadā pārbaudīja banku, tas beidzās ar 1,4 miljonu eiro sodu un administratīvo izlīgumu, kas abām pusēm ļāva neatklāt, kas pārbaudīts un atklāts.
Tagad Swedbank informēja Re:Baltica, ka regulatora pārbaude pamatā koncentrējās uz bankas procedūrām klientu kontrolei, bet pārbaudīti arī 66 konkrēti klienti.
Banka pati pēc pārbaudes slēgusi ap 500 fizisko un juridisko personu kontu, kuru īpašniekiem vai nu nav bijis personīgas vai saimnieciskas darbības ar Latviju, vai kuru bizness reģistrēts ārpus ES, kā arī tādās valstīs kā Malta, Kipra, Lielbritānija vai Luksemburga.
Esot slēgti konti arī klientiem, kam bijusi reāla saimnieciskā darbība – holdinga kompānijās strādājošiem, ražojošiem uzņēmumiem Baltijā un citur, ostu pārkraušanas biznesā vai noliktavu biznesā iesaistītajiem, kuru patiesos īpašniekus banka zinājusi. Starp 500 esot arī vietējie klienti, sadarbība ar kuriem neatbildusi bankas standartiem.
Re:Baltica vēl gaida banku regulatora atbildi, par cik no 66 pārbaudītajiem klientiem tas uzskatīja par vajadzīgu ziņot Kontroles dienestam, kas darījumu jau iekļauj reāla naudas atmazgāšanas riska kategorijā. Lai gan sākotnēji FKTK apgalvoja, ka Zviedrijas STV atklātā iespējamā naudas atmazgāšana ir “sena lieta“, tagad regulators ar Lietuvas kolēģiem piekritis sadarboties ar Zviedrijas un Igaunijas kopīgi iecerēto izmeklēšanu. Zviedrijā ir Swedbank mātes banka, bet Danske Bank tiek turēta aizdomās par 200 miljardu eiro atmazgāšanu caur Igaunijas filiāli, ko izmeklē gan Igaunijas, gan Dānijas, gan ASV, gan Francijas un Lielbritānijas iestādes. Neatkarīgu izmeklēšanu auditorfirmai E&Y pasūtījusi arī pati skandālā ierautā banka, kuras akciju vērtību skandāls divās dienās samazināja par piekto daļu.
Māris Mančinskis, kurš vadīja Swedbank Latvijas filiāli lielāko daļu laika, uz kuru attiecas aizdomīgie Danske Bankdarījumi, Re:Baltica skaidroja, ka nerezidenti vienmēr bijuši mazāk par 1% no bankas klientiem un ap 2007.gadu viņu daudzums esot sācis mazināties. Lielākā nerezidentu biznesa daļa bijusi koncentrēta Igaunijā. Tās pamatā bijušas divas grupas – biznesi, kam bijusi saistība ar Latviju, un kuri lūguši Latvijā apkalpot visus grupas uzņēmumus, kā arī private banking klienti, pamatā no Krievijas, kas vēlējās naudu turēt ārpus valsts.
Uzliesmojušo skandālu viņš skaidro ar atšķirīgajām klientu pārbaudes prasībām 2007.gadā un tagad, kā arī faktu, ka vēl pirms 3 – 4 gadiem nauda, kura pārskaitījumos nākusi no Danske Bank vai citām ES valstīm, tika uzskatīta par tīru un pārbaudītu, kuru resursu taupīšanai vēlreiz nav jāpārbauda.
“Mātes bankas attieksme pret nerezidentu biznesu bija diezgan negatīva, bet, kamēr mēs spējām pierādīt, ka tas ir saprotams, to tolerēja,” viņš teica. “No otras puses, mums kā vietējam biznesam bija jāpelna nauda, un tas nebija slikts bizness.”
Biznesam pienāca gals 2016.gadā pēc FKTK pārbaudes, kad “principa pēc tos kontus aizklapēja, lai gan lielākā daļa klientu atbilda visām prasībām. Vietējie jau parasti bija tie, kas kaut ko muhļīja ar PVN shēmām un tamlīdzīgi.” Maņčinskis noliedz, ka viņa aiziešana no bankas vadības vēl pirms banku regulatora pārbaudes beigām notika pēc mātesbankas lūguma, lai kāds atbildētu par notikušo – Krievijas banka “Sanktpēterburga” nav bijusi ar mieru gaidīt.
Darījumi ar Danske bank vienai no lielākajām zviedru bankām izrādījās liktenīgi. Kad atklātībā nonāca Danske skandāls, Swedbank paziņoja, ka pie viņiem nekas tāds nenotiek, jo prioritāte esot vietējie uzņēmēji.
“Mēs pārbaudījām visus klientus, kas atklājās Danske Bank [iekšējā pārbaudē – red.], un neviens no viņiem nav Swedbank,” Zviedrijas sabiedriskajai televīzijai pērn norādīja Swedbank vadītāja Birgita Bonnesena (Birgitte Bonnesen).
Tagad zviedru žurnālistu atklātais liecina par pretējo. “Mēs salīdzinājām mūsu materiālus ar jau atklātiem naudas atmazgāšanas skandāliem Krievijā un Azerbaidžānā. Atradām 182 kontu īpašniekus gan Swedbank, gan Danske Bank, kas bijuši iesaistīti arī iepriekšējās atmazgāšanas lietās,” stāsta Zviedrijas TV žurnāliste Linda Lārsone-Kakuli (Linda Larsson-Kakuli).
Dati rāda, ka darījumos caur Swedbank Baltijas filiālēm izplūduši aizdomīgi pārskaitījumi par vismaz 5,8 miljardiem ASV dolāru. Starp tiem ir pārskaitījumi no firmām, kas figurē gan tā dēvētajā Magņitska lietā, gan “Azerbaidžānas laundromātā”, kurā atmazgāja tās elites nelikumīgi iegūtās bagātības, izpētījusi Zviedrijas sabiedriskā TV.
Trešdien publicētā izmeklēšanā, kas ilga gandrīz pusgadu un kuras pamatā ir nopludināta starpbanku pārskaitījumu datu bāze, kuru avots atstāja kādā Rīgas pakomātā,
žurnālisti atlasījuši 50 Swedbank klientu, kuru darbība atbilst vairākiem “sarkanajiem karogiem” jeb aizdomas raisošām pazīmēm. Piemēram, nav zināmi patiesie īpašnieki, firmas reģistrētas ārzonās vai aizdomīgās jurisdikcijās, vai arī nav iespējams pierādīt, ar ko tās nodarbojas.
Aizdomīgie pārskaitījumi notika starp Danske Bank un Swedbank Baltijas filiālēm 2007.- 2015. gadā. Aizdomīgo pārskaitījumu kopsumma bija 5,8 miljardi USD.
No tiem 26 miljoni USD saistīti ar lielāko Krievijas nodokļu izkrāpšanas lietu, ko izmeklēja jurists Sergejs Magņitskis un kura noveda pie viņa nāves cietumā. 26 miljoni caur aptuveni 50 kontiem no Danske Bank uz Swedbank tika pārskaitīti caur firmām, kas izmantotas Magņitska atklātās naudas atmazgāšanas afēras laikā no 2008. līdz 2009. gadam.
Re:Baltica, kas Zviedrijas TV izmeklēšanā bija Latvijas partneris, pārliecinājās, ka arī Latvijas Swedbank klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai.
Aora 2013. gadā vairākos pārskaitījumos saņēma 1,4 miljonus eiro no Lielbritānijas firmas LCM ALLIANCE LLP. Kompānija ar šādu nosaukumu minēta kā viens no galvenajiem naudas atmazgāšanas kanāliem “Azerbaidžānas laundromātā”. Re:Baltica starptautiskie partneri OCCRP rakstījuši, ka caur šo un vēl trim britu firmām Azerbaidžānas elite no valsts izpumpējusi vismaz divarpus miljardus eiro.
Aora pieder Latvijas uzņēmējai Evitai Maslovai, bet to vada Ņina Paspārne. Telefona sarunā Re:Baltica Paspārne stāsta, ka firma bijusi starpnieks metāla jumta konstrukciju tirgošanai no somu firmas Ruukki filiāles Ukrainā uz Azerbaidžānu. Ruukki gribējuši darījumus veikt ar firmu Eiropā, tādēļ nolīgta Aora kā starpnieks.
“Mēs godīgi izrakstījām visus rēķinus un nopelnījām no šā darījuma vienu procentu,” stāsta Paspārne. Viņa kategoriski noliedz jelkādu naudas atmazgāšanas iespēju, jo pati ciemojusies noliktavā Baku un esot droša, ka darījumi bijuši reāli.
Baltthermo no 2008. līdz 2011. gadam no vairākām ārzonu firmām saņēma apmēram miljonu USD par gāzes apkures katliem un to aprīkojumu, kas tirgoti Krievijā. Trīs no šīm firmām bija reģistrētas tajā pašā adresē Lielbritānijā, kur atradās jau iepriekš minētā Azerbaidžānas naudas mazgātāja LCM ALLIANCE LLP. Savukārt kāda cita firma saistīta ar Magņitska lietu. Neviena no šīm firmām vairs nedarbojas.
Viena adrese, kurā reģistrēts daudz firmu, parasti ir viens no “sarkanajiem karogiem”, kas signalizē par tā saucamo “pastkasti”: iespējams, tā nav reāla uzņēmējdarbība, bet papīra bizness, kas izraksta rēķinus, bet neviens nav redzējis preces.
Lursoft dati rāda, ka Latvijas firmas vienīgais valdes loceklis ir Krievijas pilsonis Aleksandrs Savčenko, bet tā pieder Lielbritānijā reģistrētai firmai ar tādu pašu nosaukumu, kas pērn oktobrī slēgta.
Pirms tam šī firma piederēja citam Krievijas pilsonim Dmitrijam Žuravļovam. Ierodoties firmas adresē Staraja Rusas ielā Rīgā, Re:Baltica atrada daudzdzīvokļu namu. Attiecīgā dzīvokļa durvis atvēra neliela auguma sieviete rītakleitā un tikko izmazgātiem matiem. Nadeždas Borisovskas firma piedāvā grāmatvedības pakalpojumus un reģistrācijas adresi uzņēmumiem. Tā bijis arī ar Baltthermo. Dzīvoklis kalpo kā pastkastīte, jo kopumā šeit reģistrētas ap 60 firmu. Vairākums to īpašnieku ir nerezidenti, izpētīja Re:Baltica. Firmas pārstāve apgalvoja, ka bizness – gāzes katlu tirdzniecība – bijis reāls, bet beidzies pirms diviem trim gadiem, kad Žuravļovs to pārdevis citam Krievijas pilsonim.
Zelta bruģis 2014.-2015. gadā kopumā no kādas Honkongas firmas saņēma nepilnus 30 miljonus USD kā aizdevumu. Latvijas firmas vienīgais valdes loceklis ir Krievijas pilsonis Azers Babajevs (Babaev Azer), savukārt tā pieder kādai Taivānas firmai. Žurnālistikas projekta Investigative dashboard analīze rāda, ka Honkongas firma pastarpināti pieder Babajevam. Šis Krievijas uzņēmējs Maskavā attīsta dažādus biznesus, sākot ar robotizāciju, izklaides parka ierīkošanu un celtniecības instrumentu tirdzniecību. Latvijas firmas Zelta bruģis gada pārskatā norādīts, ka firma Rīgas brīvostā uzcēlusi modernu Kraftool loģistikas centru.
Zov Group 2012.gadā vairākos pārskaitījumos saņēmusi 278 tūkstošus eiro no Honkongā reģistrētās EVERGREAT IMPEX LIMITED “tehnoloģijas aprīkojumam”. Saskaņā ar firmas gada pārskatu tā ražo un pārdod iekārtas dārzeņu mehāniskai pārstrādei. Firmas īpašnieki ir divi Krievijas pilsoņi. Firmas telefonu pacēla grāmatvede, kura teicās neko nezinām par 2012.gada darījumiem, jo tad tur nestrādāja, bet solīja nodot Re:Baltica jautājumus īpašniekiem Krievijā.
Skatieties SVT pirmo raidījumu par Swedbank saistību ar naudas atmazgāšanu šeit.
