Mēdz teikt, ka Rīga nekad nebūs gatava – šeit taps arvien jaunāki nami un tās teritorija paplašināsies vai arī tiks atjaunoti esošie nami atkal un atkal. Šobrīd situācija ir tāda – apstaigājot pašu Rīgas centru, ne mazums gadīsies sastapt neatkārtojami skaistus, vēsturiskus un pilsētas ainavai nozīmīgus namus, kas atstāti novārtā un nu kļuvuši par graustiem. Spilgts piemērs ir jūgendstila skaistulis Brīvības ielā 88 – milzīga dzīvojamā ēka, kur vienīgā dzīvība ir jaušama tikai ēkas pirmā stāva azartspēļu zālē. Lai izpētītu, kas kādreiz ir bijuši šie skaistie grausti un kas ar tiem notiks nākotnē, TVNET sāk rakstu sēriju “Grausta stāsts”.

Pasakainais nams Brīvības un Matīsa ielas krustojumā jau gadu desmitiem raisa žēlumu ne vienam vien rīdziniekam, kas tam paiet garām vai ik rītu dodas uz darbu ar sabiedrisko transportu. Patiesi, šis arhitektūras mākslas darbs ir vērtējams kā jūgendstila mantojums, un tā autori ir leģendārie latviešu arhitekti Konstantīns Pēkšēns, Jānis Alksnis un Ernests Pole. Brīvības ielas nams savulaik ir plānots kā dzīvojamo platību un tirdzniecības komplekss ar iespaidīgu iekšpagalmu un pasāžu.

FOTO: Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekcija «Zudusī Latvija»

Elitārs nams ar komerctelpām

Ēkas būvniecība aizsākās 1909. gadā un jau gadu vēlāk tika pabeigta. Sākotnēji Brīvības ielas ēkas pirmajā stāvā atradās “Ozoliņa pasāža” jeb tirdzniecības veikalu komplekss, līdzīgi kā mūsdienu Rīgā ir pieejams “Berga Bazārs”, “Basteja pasāža” vai “Upīša pasāža”. Līdz ar tirdzniecības telpām Brīvības ielas nams varēja lepoties ar tā daudzajiem īres dzīvokļiem – 1926. gadā šeit dzīvoja 400 iedzīvotāju un nams bija sestā lielākā dzīvojamā ēka Rīgā.

Ņemot vērā, ka Brīvības ielas nams skaitījās elitārs dzīvokļu nams, tajā pārsvarā dzīvoja turīgi un tolaik sabiedrībā pazīstami cilvēki.

20. un 30. gados šeit dzīvoja publicists, Saeimas deputāts Kristaps Bahmanis, dabaszinātnieki, Latvijas Universitātes docenti Pauls Galenieks un viņa sieva Marija Galeniece-Liniņa.

Ēkas skice

FOTO: Muzejs „Rīgas Jūgendstila Centrs”

No sendienu spozmes līdz mūsdienu postam

Brīvības ielas namā pēc Pirmā pasaules kara komerctelpās visai regulāri mainījās īrnieki – līdz ar valsts iestādēm šeit atradās kafejnīcas, veikali, saloni, frizētavas un tipogrāfija. Pirmajos gados pēc ēkas uzcelšanas šeit darbojās Rīgas Arodbiedrību centrālbirojs, bet Bermontiādes laikā, 1919. gadā, šeit atradās Latvijas valsts banka. Mazliet vēlāk – 20. gadu sākumā Brīvības ielas kompleksā darbojās Rīgas pilsētas savstarpējā kredītbiedrība. 1920. gadu beigās Brīvības ielas milzu ēkas telpas īrēja Žaņa Kaijas tipogrāfija, kosmētisko līdzekļu fabrika “Illusions” un laikraksta “Naktslokālu Dzīve” redakcija un kantoris, kā arī a/s “Iļģuciema alus darītava” restorāns.

FOTO: Jānis Škapars

Arī tā dēvētajos ulmaņlaikos ēkā atradās vairāku rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumu kantori – kopumā šeit 20. un 30. gados atradās aptuveni divdesmit tirgotavas. To starpā bija V. Krona fotodarbnīca, dāmu frizētava “M-elle Lidija”, adītava “Sport”, liķieru fabrikas “Schaar & Caviezel” dzērienu veikals, vīnu tirgotava, L. Kleimana koloniālpreču veikals, L. Kurcmana gaļas un desu tirgotava, sabiedrības “E. Dūmiņš un J. Sīviņš” elektropiederumu veikals, Anitas Blūmas korsešu salons, Kristīnes Andersones rokdarbu veikals. Savukārt 1930. gadu beigās Brīvības ielas namā darbojās rakstnieka un grāmatizdevēja Ata Freināta grāmatnīca.

Vācu okupācijas laikā, Otrajā pasaules karā Brīvības ielas namā izvietojās Rīgas 2. un 4. īpatnējā skola bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Taču pēc Latvijas okupācijas, 1947. gadā namu nodeva Baltijas flotes Sevišķā jūras aizsardzības rajona garnizonam kā virsnieku dzīvojamo māju. Bet 60. gados ēkā vēl darbojās trikotāžas fabrika “Daugava”, savukārt no 1986. līdz 1989. gadam – Baltijas kara apgāds “Armijas grāmatu nams”. Visticamāk, padomju laikos šajā namā mitinājās virsnieki un viņu ģimenes, bet pēc neatkarības atgūšanas ēku iedzīvotāji pameta, un dzīvokļi ir tukši kopš 90. gadiem.

FOTO: Jānis Škapars

Īpašnieks grausta vēstnešus neredz

Neraugoties uz faktu, ka dzīvokļi ir tukši un ēku acīm redzami grauž laika zobs, proti, tā šobrīd ir klasificējama kā B kategorijas vidi degradējoša būve jeb grausts, tās pirmajā stāvā vēl tagad aktīvi norit saimnieciskā darbība. Ēkā atrodas vairākas komerctelpas, taču lielāko daļu aizņem azartspēļu zāle.

Vadoties pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta sniegtās informācijas, ēka Brīvības ielā 88 kopš 2015. gada jūlija pieder kādam uzņēmumam – SIA “MJ Development”, bet pirms tam ēka piederējusi uzņēmumam SIA “Ektornet Real Estate Latvia”. Ņemot vērā ēkas stāvokli, par to jāmaksā paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis - 3% apmērā no kopējās ēkas vērtības. 2018. gadā aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis par visu īpašumu ir bijis 52 400 eiro gadā.

FOTO: Jānis Škapars

Rīgas domes Īpašuma departamentu 2015. gadā īpašnieks informēja, ka būvē plāno izvietot viesnīcu un apartamentus. Tāpat tika plānots, ka tajā pašā gadā arī sāks atjaunošanas projekta izstrādi. Tomēr, pēc Pārvaldes rīcībā esošās informācijas, Rīgas domes lietvedības informatīvajā sistēmā (RDLIS) nav reģistrēts neviens dokuments, kas apliecinātu, ka īpašnieks būtu iesniedzis atjaunošanas projektu saskaņošanai Rīgas pilsētā būvvaldē. Tanī pašā gadā īpašnieks iesniedza būves tehniskās apskates atzinumu, kurā norādīts, ka “[..]ēkas nesošās un norobežojošās konstrukcijas visumā ir apmierinošā tehniskā stāvoklī. Plaisas vai citas deformācijas, kas varētu ietekmēt ēkas konstrukciju stiprību un noturību, nav konstatētas[..]”

FOTO: Muzejs „Rīgas Jūgendstila Centrs”

Tā kā būve ilgstoši netiek pienācīgi apsaimniekota un uzturēta, kā rezultātā tā ir nonākusi tādā tehniskajā stāvoklī, ka nu ir kļuvusi bīstama, rada cilvēku veselības, dzīvības un mantas apdraudējumu, savukārt tās ārējais izskats jau ilgstoši degradē Rīgas pilsētvidi, sagatavots Rīgas domes lēmuma projekts “Par būves Brīvības ielā 88, Rīgā, piespiedu sakārtošanu”.

Pamatojoties uz Rīgas domes lēmumu, ēkas īpašniekiem ir noteikts pienākums tuvāko četru gadu laikā veikt Brīvības ielas 88 ēkas pārbūvi vai atjaunošanu, kas paredz pilnīgu ēkas sakārtošanu.

Tas nozīmē, ka idejiski Brīvības ielas jūgendstila skaistuli tā kādreizējā spozmē varētu redzēt 2024. gadā.