Zināms, ka regulāra neizgulēšanās var izraisīt dažādas sirdsslimības, tāpēc jaunā pētījumā noskaidrots, kā tieši miega kvalitāte kaitē sirdij un asinsvadiem.
Lūk, kā neizgulēšanās var kaitēt tavai veselībai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature”, zinātnieki atklāja, ka fragmentārs miegs izmaina noteikta hormona līmeni organismā, kā rezultātā kaulu smadzenēs palielinās iekaisuma šūnu daudzums. Šis process ir aterosklerozes pamatā, kad pārkaļķojas artērijas.
Tomēr, ņemot vērā, ka pētījumā tika izmantotas tikai laboratorijas peles, šis atklājums var nebūt leģitīms attiecībā pret cilvēkiem.
Miegs un sirds
Vairākos pētījumos nepietiekams miega daudzums tiek saistīts ar paaugstinātu sirdsslimību risku, to skaitā augstu asinsspiedienu un sirdstrieku. Tomēr bioloģiskie iemesli, kāpēc tā notiek, zinātniekiem līdz šim nebija skaidri.
Jaunajā pētījumā zinātnieki izpētīja laboratorijas peles, kurām bija ģenētiska nosliece uz aterosklerozi. Dažām no pelēm zinātnieki ļāva pilnvērtīgi izgulēties, kamēr citas apzināti traucēja.
Peles, kuru miegs tika traucēts, nepiedzīvoja īpašas svara vai holesterīna izmaiņas salīdzinājumā ar pelēm, kurām ļāva izgulēties, tomēr pirmajām pelēm asinsvadi bija vairāk pārkaļķojušies, kā arī asinsritē bija lielāks daudzums iekaisuma šūnu.
Ar miega traucējumiem nomocītajām pelēm bija arī mazāks hormona hipokretīna līmenis smadzenēs. Cilvēkiem šis hormons izraisa modrību.
Pētnieki noskaidroja, ka hipokretīna līmeņa samazināšanās paaugstina proteīna CSF1 līmeni, kas savukārt rosina kaulu smadzenēs veidoties iekaisumam un vēlāk arī aterosklerozei. Savukārt, kad pelēm rika paaugstināts hipokretīna līmenis, aterosklerozes risks samazinājās.
“Nākotnē šis atklājums jāpārbauda arī uz cilvēkiem, kā arī jāizpēta kā vēl miega kvalitāte var ietekmēt sirds veselību,” teica pētījuma autors Filips Svirskis.