Kā no bīstama satura internetā pasargāt bērnus? Šādu jautājumu kaut reizi sev uzdevis katrs vecāks. Riskam ir pakļauts ikviens, uzskata Latvijas Drošāka interneta centrs (Drossinternets.lv). Tāpēc svarīgi zināt, kā sevi aizsargāt un ko darīt, ja nepieciešama palīdzība. Nereti šīs zināšanas var būt izšķirošas. Kā parūpēties par drošību internetā, stāsta stiliste Indra Salceviča, bloga «Viens + Viens» autore Laura Grēviņa un žurnālists Ansis Bogustovs.
Lai gan sociālie mediji un dažādas saziņas platformas ir kļuvušas par ikdienas rīku jauniešu un bērnu vidū, tas nenozīmē, ka šajās lietotnēs laiks tiek pavadīts droši. “Par laimi, mani bērni nav saskārušies ar emocionālo pazemošanu internetā jeb kibermobingu, bet tajā pašā laikā esmu pamanījis, ka jauniešu vidū iezadzies jauns trends – atrast internetā visai pornogrāfiskus materiālus un ar tiem dalīties savstarpējās saziņas platformās.
Turklāt jauniešu vidū strādā princips - jo šokējošāks saturs, jo labāk! Jūs domājat, ka vecāki to zina?
Protams, ka ne! Sekas tiek pamanītas tikai, kad bērni sāk noslēgties sevī vai izrādīt agresivitāti,” stāsta Ansis Bogustovs.
Drossinternets.lv aptauja sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Norstat Latvija” ieskicē satraucošu tendenci vecāku vidū. 47% aptaujāto atzīst, ka, iespējams, arī viņu bērni ir nonākuši nepatīkamā situācijā interneta vidē, tikai viņi par to nav informēti. Diemžēl 39% vecāku nemaz nav interesējušies, vai bērnam ir bijusi kāda negatīva pieredze, izmantojot internetu.
“Lēnām un mierīgi izrunājoties, bērns beigu beigās pats parāda un pasaka, kas viņu konkrētajā situācijā ir šokējis vai nomācis. Jāsaprot, ka bērnam tas var radīt vēl lielāku mulsumu, nekā pieaugušajiem, tāpēc ir nepieciešams kāds, kas redzēto izskaidro, jo pašam bērnam nav zināšanu un saprašanas. Svarīgi arī par saturu ziņot, lai tas nenonāktu atkārtotā saziņas apritē,” stāsta Ansis Bogustovs.
"Sarkanie karogi"
Jau no agra vecuma bērni tiek mācīti neielaisties sarunās ar svešiniekiem, taču kā ir ar svešu personu internetā? Izrādās, ka tieši sociālie mediji un spēļu vietnes ir tās platformas, kurās likumpārkāpēji uzrunā bērnus, mudinot uz seksuāla rakstura darbībām vai terorizējot ar seksuāla rakstura komentāriem. Indra Salceviča uzskata, ka jāpārbauda, kas seko bērnu sociālo mediju kontiem. Šai informācijai arī jākļūst par pirmo “sarkano karogu”.
“Mani bērni vēl neizmanto sociālos medijus, bet es cieši sekoju līdzi savu radu bērnu aktivitātēm. Manā paziņu lokā ir divas pusaugu meitenes, kurām ir savi Instagram konti. Diemžēl manu, ka meitenēm sāk sekot pusmūža vīrieši. Tiklīdz es pamanu šādu aktivitāti, noziņoju bērnu vecākiem.
Šķiet, ka reizēm esmu tāda kā sūdzambībele, bet man šādā brīdī ir svarīgi uzdot jautājumu, cik normāls ir vīrietis, kurš vēlas ikdienā redzēt svešu bērnu bildes?
Liekas, ka tas ir tikai sīkums, ka viņš jau tikai "piesekoja", bet tajā pašā laikā mēs nezinām, kādi ir šo cilvēku patiesie nodomi!”
Drossinternets.lv aicina izmantot mobilo lietotni “Drošs Internets”, kur ziņojumus var nosūtīt anonīmi.
Pārliecinies, kas ir otrpus ekrānam!
Dorssinternets.lv novērojis, ka interneta lietotāji kļūst par krāpšanas shēmu upuriem pēc tam, kad nokļuvuši saziņā ar krāpniekiem, kuri izmanto viltus profilus savas patiesās identitātes slēpšanai. Laura Grēviņa saka: “Jā, tā ir viena no mūsdienu interneta tumšajām pusēm. Es bieži pamanu viltus profilus, kuri izliekas, piemēram, par sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.
Galvenais ir neielaisties sarunās un pirms tam pārbaudīt, kāds ir bildes avots vai to, kad ir izveidots profils.
Parasti šie profili ir izveidoti nesen un tiek izmantota tikai viena vai divas līdzīgas bildes. Šādos gadījumos ziņoju attiecīgās platformas administrācijai. Ir bijuši arī gadījumi, kad mani paziņas un draugi lūdz palīdzību ziņošanā.”
Grēviņa saka, ka ir gadījies, ka viņas fotogrāfijas tiek izmantotas rakstam, kas nav saistīts ar viņu vai viņas ģimeni. “Par šo faktu mani informēja citi cilvēki, kas atpazina izmantotos attēlus. Pēc mana lūguma foto tikai izņemti, bet tikai pateicoties tam, ka man ir acīgi draugi un paziņas, kuriem nebija vienalga. Visiem vajadzētu rūpēties par tīru vidi internetā, cik ir mūsu pašu spēkos.”
