Marginālu vai maznozīmīgu cilvēktiesību jautājumu nav, atskatoties uz 2018.gadā paveikto, uzsvēra tiesībsargs Juris Jansons.
Tiesībsargs: Marginālu vai maznozīmīgu cilvēktiesību jautājumu nav (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jansons uzsvēra, ka no viņa pirmās atskaites Saeimai par paveikto 2011.gadā līdz pat šim ik gadu ziņojuma apjoms ir audzis - no 153 lappusēm 2011.gadā līdz pat 353 lappusēm 2017.gadā. Tas noticis tāpēc, ka visus šos gadus nemitīgi ir audzis arī tiesībsarga institūta darba apjoms - gan tēmu tvēruma un sarežģītības, gan arī jaunu pienākumu dēļ.
"Ne reizi vien esmu sastapies ar jautājumiem: Kas ir cilvēktiesību prioritātes? Kas ir akūti risināmi cilvēktiesību jautājumi? Kāpēc tiesībsargs nodarbojas ar šo, bet ne citu jautājumu? Ar pilnu atbildības sajūtu varu teikt, ka nav maznozīmīgu vai marginālu cilvēktiesību jautājumu: kas vienam šķiet nozīmīgs, otram - gluži pretēji - mazsvarīgs," pauda Jansons.
Viņš akcentēja, ka ir tikai pašsaprotami, ka ikviens tieši savu cilvēktiesību situāciju izjūt un uzsver kā aktuālāko un steidzami risināmo problēmu.
"Es kā tiesībsargs uzskatu un no prakses secinu, ka tiesiska, sociāli atbildīga valsts, kurā tiek cienītas cilvēktiesības, ir valsts, kurā cieņa ir viena no galvenajām vērtībām; tā ir valsts, kurā pilsonis apzinās, ka viņš ir valsts suverēns," norādīja Jansons, piekodinot, ka tādējādi ikviens Latvijas pilsonis ir atbildīgs par tiesiskumu un taisnīgumu, tā kā tiesiska apziņa un cilvēktiesības ir pamats ilgtspējīgai Latvijas nākotnei.