Moldovā šodien, 24. februārī, notiek parlamenta vēlēšanas, kurās kārtējo reizi norisināsies cīņa starp prokrieviski un proeiropeiski orientētajiem spēkiem.
Moldovā notiekošajās vēlēšanās par varu cīnās gan prokrieviskie, gan proeiropeiskie spēki (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Starp Ukrainu un Rumāniju iespiestā Moldova ir pūlējusies noteikt savu ģeopolitisko orientāciju kopš neatkarības iegūšanas 1991.gadā.
Kamēr daļa no 3,5 miljonus lielā iedzīvotāju kopskaita vēlas joprojām saglabāt ciešākas saites ar Maskavu, citi vēlas sekot savas kādreizējās tēvzemes Rumānijas piemēram un pievienoties Eiropas Savienībai (ES).
Svētdienas vēlēšanās galvenā cīņa norisināsies starp prokrieviski orientēto Sociālistisko partiju, kuru pārstāv prezidents Igors Dodons, valdošo Demokrātisko partiju un jaunizveidoto proeiropeisko aliansi.
Šoreiz balsošana notiks saskaņā ar jauno vēlēšanu kārtību, kas nosaka, ka daļa no deputātiem tiek ievēlēta pēc proporcionālās sistēmas no partiju sarakstiem, bet atlikušās no 101 vietas tiek sadalītas pēc mažoritārās sistēmas, individuāliem kandidātiem startējot atsevišķos vēlēšanu apgabalos.
Aptaujās vadībā ir promaskaviskie sociālisti, kas iestājas par pievienošanos Krievijas kontrolētajai Eirāzijas Ekonomiskajai savienībai.
Otrajā vietā ir peoeiropeiskais bloks ACUM, kuras sastāvā esošo partiju mērķis ir iekļauties ES un NATO.
Trešajā vietā ir ietekmīgā oligarha Vlada Plahotnjuka vadītā Demokrātiskā partija, kurai pašreizējā parlamenta sasaukumā ir vairākums un kas mēģina atrast vidusceļu starp austrumu un rietumu orientāciju.
Tomēr vēlētājiem visumā ir maza interese par vēlēšanām, jo endēmiskā korupcija, kā arī Eiropas nabadzīgākās valsts statuss ir kliedējis pilsoņu uzticību Moldovas politiķiem.
"Viņi visi ir meļi un zagļi," sarunā ar AFP atzīst 60 gadus vecā bijusī rūpnīcas strādniece Tatjana, kas žēlojas, ka viņas pensija ir nepilni 50 eiro mēnesī. "Kā no tā iespējams izdzīvot?!"
Arī 23 gadus vecais Makars Nagirnecs, kas strādā vienā no nevalstiskajām organizācijām, neizrāda nekādu pārsteigumu par vēlētāju skepsi.
"Ar Moldovas demokrātiju ir arvien sliktāk. Tiesas notiesāti cilvēki nokļūs parlamentā," saka Nagirnecs.
Daudzi piesauc uzņēmēja Ilana Šora piemēru. Viņš notiesāts tā dēvētajā gadsimta nozieguma lietā saistībā ar miljardu ASV dolāru, kas vienkārši pazuda no Moldovas bankām. Tiek prognozēts, ka arī viņš tiks ievēlēts parlamentā.
Šors spriedumu pārsūdzējis un joprojām atrodas brīvībā, taču, kā norāda kritiķi, pats fakts, ka viņam atļauts kandidēt, neskatoties uz notiesāšanu, ir iznīcinošs spriedums Moldovas politiskajai sistēmai.
Tikmēr eksperti brīdina, ka vēlēšanām, iespējams, sekos kārtējais nestabilitātes periods, jo neviena no partijām vai to apvienībām, domājams, neiegūs absolūto vairākumu, kas nepieciešams valdības izveidošanai.
"Ņemot vērā politisko apātiju un neuzticību politiķiem, ir zemas līdzdalības risks," norāda domnīcas ADEPT direktors Igors Botans.
2014.gadā Moldova parakstīja ar ES tā dēvēto asociācijas līgumu, taču pērn Brisele samazināja Kišiņevai sniedzamo finansiālo palīdzību, to pamatojot ar "likuma varas situācijas pasliktināšanos".
Tikmēr Maskava neslēpti izrāda savu atbalstu Dodonam, kas sevi parādījis kā prezidenta Vladimira Putina režīma uzticams sabiedrotais.
"Protams, Krievija nav vienaldzīga pret Moldovas parlamenta formēšanos," pēc kārtējām sarunām ar Dodonu pagājušajā mēnesī atzina Putins.
Tomēr vienlaikus ar centieniem paturēt Moldovu savā ietekmes sfērā, Maskava joprojām sniedz atbalstu arī separātistu pašpasludinātajai Piedņestras republikai.
Tajā pašā laikā Krievijas Drošības padomes priekšsēdētājs Nikolajs Patruševs centienos Moldovu sašķelt apsūdzējis Rietumus.
Rietumi "grūž Moldovu uz šķelšanos un konfliktu (..). Mēs to jau esam redzējuši Ukrainā 2014.gadā," izteicies Patruševs.