Kādas ir Levita izredzes kļūt par valsts prezidentu?

Egils Levits un Raimonds Vējonis. Ilustratīvs attēls

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Līdz Valsts prezidenta amata kandidātu iesniegšanas termiņam vēl ir gandrīz trīs mēneši, taču neoficiālā vēlēšanu kampaņa jau ir sākusies. Divas valdošās koalīcijas partijas jau paziņojušas par atbalstu juristam Egilam Levitam. Viņu virzīt Valsts prezidenta amatam šonedēļ vairākos medijos publicētā atklātā vēstulē aicināja vairāk nekā simts parakstītāju. Tomēr šobrīd būtu pārdroši prognozēt, ka Levitam ir visas koalīcijas un līdz ar to arī Saeimas vairākuma atbalsts, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Savukārt Raimonda Vējoņa izredzes tikt pārvēlētam šobrīd izskatās nereālas.

Līdz aprīļa vidum vienoties par kopīgu kandidātu Valsts prezidenta amatam – par šādu vēlmi šonedēļ paziņoja valdošā koalīcija. Vienīgais līdz šim sarunās apspriestais kandidāts ir Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits, kuram šobrīd būtu Nacionālās apvienības un Jaunās konservatīvās partijas (JKP) balsis. Gan tas, gan biedrības “Par izcilu Latvijas Valsts prezidentu” organizētā atbalsta vēstule Levitam var radīt iespaidu, ka diskusijā par nākamo valsts galvu atlicis vien noskaidrot, vai tiešām kādam vēl ir iebildumi pret Levita kandidatūru. Arī pats Levits ir paudis, ka negribētu būt kādas partijas, bet gan visas koalīcijas kandidāts, vēl labāk – ja viņu varētu atbalstīt arī vismaz daļa opozīcijas.

Pirms četriem gadiem Egils Levits kā Nacionālās apvienības virzīts Valsts prezidenta amata kandidāts slēgtajā balsojumā piekāpās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvim Raimondam Vējonim. Tagad iespēja atbalstīt Vējoņa pārvēlēšanu koalīcijā nav pat apspriesta, šonedēļ atzina politiķi.

Pats prezidents Vējonis to komentē izvairīgi: “Tas, ka mana kandidatūra varbūt pašreizējā brīdī  neparādās, tas jau tad jāprasa pašiem politiķiem, jo viņi jau ir uzsākuši šo procesu. Viņi diskutē par Levita kungu vai par jebkādu citu personu. Tā kā, manuprāt, laika vēl ir pietiekami daudz, un līdz maija mēnesim, es domāju, mums būs ļoti daudz dažādu kandidātu. (..) Konkrētu kandidātu iesniegšana ir tikai maija otrajā pusē, un līdz tam attiecībā uz mani es arī tad izlemšu: piedalīties vai nepiedalīties.”

Pat ja Vējonis izlemtu kandidēt un ZZS viņu izvirzītu, izredžu tikt pārvēlētam viņam faktiski nav. Neviena no koalīcijas partijām Vējoni neatbalsta, savukārt “Saskaņā” jaušams rūgtums par to, ka pēc Saeimas vēlēšanām Vējonis neaicināja lielākās frakcijas pārstāvi mēģināt izveidot valdību. Tāpat arī “Saskaņas” atbalsts Satversmes preambulas tēvam Levitam ir maz ticams. Tāpēc, ja koalīcija par vienu kandidātu nevienojas, 22 “Saskaņas” balsis var nospēlēt būtisku lomu prezidenta vēlēšanās.

“Uz visiem eventuālajiem kandidātiem es skatos vienādi un dodu visiem vienu un to pašu padomu: mīļie, ja jūs kaut kādā brīdī gribēsiet uz mums cerēt, runājiet ne ar mums, bet ar mūsu vēlētāju. Mūsu vēlētāju vajadzības visiem ir zināmas, politikā mēs esam jau sen,” saka “Saskaņas” Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.

Lai ievēlētu prezidentu, nepieciešama 51 balss. Tas nozīmē, ka jebkura valdību veidojošā frakcija, izņemot mazāko “Jauno Vienotību”, atsakoties atbalstīt Levitu, viņa ievēlēšanu krietni sarežģīs. To apzinās arī Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars: “Būs ļoti grūti partijām izvirzīt pēc tiem kritērijiem, kurus pašas partijas ir nosaukušas, spēcīgāku prezidenta kandidātu, kas varētu konkurēt ar Egilu Levitu. Tas, kas man šķiet drīzāk – ka atsevišķas partijas mēģina paturēt sev tādu zelta kārti un neatbildēt uzreiz. Protams, šis apstāklis rada riskus.”

Lai gan arī vairāki “Jaunās Vienotības” (JV) pārstāvji ir starp publiskajiem Levita atbalstītājiem, premjera partija pozicionēties vēl nesteidz, atzīst JV Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis: “Divas partijas ir nosaukušas vienu kandidātu, divas partijas vēl domā. Esot premjera partijai un vadot šo procesu zināmā mērā, mums ir svarīgi redzēt visas intereses, rast atbildes uz visiem jautājumiem, kuri ir tām partijām, kuras vēl nav nosaukušas savu kandidātu. Un mēs centīsimies strādāt mierīgi, bet tajā pašā laikā grafiks ir skaidri zināms, tas netiek vienkārši nobīdīts kaut kad.”

JV uzskata, ka jau budžeta pieņemšanas process parādīs, vai koalīcija spēj rast kompromisus un strādāt kā vienota komanda. Budžeta pieņemšanu kā argumentu tam, kāpēc jautājums par prezidentu esot pāragrs, piemin arī “KPV LV” frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs:

“Valdības galvenais pienākums ir sastādīt budžetu, un tā ir absolūta prioritāte. Jā, valstij ir vajadzīgs budžets un valstij ir vajadzīgs prezidents, bet, ja saliek tajās kategorijās, kas vairāk ietekmē cilvēku maciņu, tad budžets ir svarīgāks.”

“KPV LV” frakcijā viedokļi balsojumos ir dalījušies visai bieži, pat jautājumā par valdības atbalstīšanu.  Tāpēc nevar izslēgt, ka tā būs arī prezidenta vēlēšanās.

Levitu atbalstīt nesteidzas arī “Attīstībai/Par!”, tāpēc visai ticami varētu būt Saeimas kuluāros skanošie minējumi, ka šī frakcija varētu virzīt citu – liberālāku kandidātu. Šādu iespēju nenoliedz “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts: “Ja par Levita kungu mēs runājam, ka viņa uzskati ir salīdzinoši konservatīvi, ja konservatīvās partijas atbalsta šo kandidatūru, es domāju, tas viss ir saprotami, pieņemami un cienījami.

Tai pašā laikā es vēlreiz gribētu pasvītrot to, ka ir laiks un, manuprāt, nepieciešama arī publiska diskusija par kandidātiem. Nevis, ka mēs te tagad kā koalīcija mēģināsim spert dažādus soļus, lai likvidētu diskusijas esamību, likvidētu sāncensību, likvidētu atklātu konkurenci. Nevajadzētu šaubīties, ka te var notikt kaut kādi aizmuguriski darījumi – balsojumi būs publiski, tie būs atklāti. Nebūs tā, kā iepriekš ir bijis.”

Tikmēr apgriezienus uzņem Egila Levita neoficiālā kampaņa. Piemēram, pirms nedēļas viņa grāmatas “Valstsgriba” prezentācijas pasākumā bija sastopami vairāki publiskās vēstules parakstītāji. Viens no tiem, uzņēmējs Normunds Bergs sarunā ar “de facto” neslēpj, ka tieši tur viņam palūdza uzlikt parakstu zem atbalsta Levitam. Uzņēmējs arī neuzskata, ka sāncensībai prezidenta vēlēšanās būtu jābūt pašmērķim:

“Arī skatoties uz pēdējā laika politiku, uz vēlēšanām, uz ārprātīgo sadrumstalotību, ar ko mēs cīnāmies, es pat priecātos, ja pietiekoši ātri parlaments spētu vienoties par vienu un arī par šo vienu nobalsot, un vairāk runāt par to, kas būtu darāmas lietas. (..)  Es nezinu, man nešķiet pareizi, ka vajag obligātā kārtā savākt lielu baru un tad taisīt sacensības skatītājiem par prieku.”

Tas, ka Levita vārds pēdējo nedēļu laikā izskan tik bieži, dara piesardzīgu viņa kādreizējo konkurentu Raimondu Vējoni: “Tas, ka notiek dažādas kampaņas, atbalstot kādu kandidātu, tas ir normāls process, kas varbūt mums valstī nav noregulēts līdz galam. Jo neviena kampaņa nenotiek pati par sevi, tātad kāds viņas arī bieži vien finansē. Un, protams, tas ir jautājums, kas arī deputātiem, manuprāt, ir jāvērtē: ja notiek savā ziņā kaut kāds priekšvēlēšanu laiks, tad arī jāvērtē tas, kas finansē šādas priekšvēlēšanu kampaņas un tā tālāk.”

Publiskās kampaņas un uzstāšanās Valsts prezidenta vēlēšanas līdz šim ietekmēja salīdzinoši maz, jo lēmums galu galā ir jāpieņem Saeimas deputātiem. Tomēr balsojums pirmo reizi būs atklāts, tāpēc šoreiz sabiedrības viedoklim par kandidātiem būs lielāka nozīme. Deputāti gribēs sajust vēlētāju noskaņojumu, bet polittehnologi vēl pirms tam –  to virzīt un veidot, prognozē raidījums.

Uz augšu