Godināti Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2018" saņēmēji

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Osvalds Zvejsalnieks tiek godināts ceremonijā "Boņuks 2018" par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā
Osvalds Zvejsalnieks tiek godināts ceremonijā "Boņuks 2018" par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā Foto: publicitātes

Svētdien Rēzeknē, Latgales vēstniecībā "Gors" notika svinīgā Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks” pasniegšanas ceremonija, kurā balvas saņēma desmit aktīvākie, spilgtākie un plašāko rezonansi guvušie latgaliskās kultūras notikumi, personības, projekti 2018. gadā. Balvas saņēma Anna Rancāne, grupa „Bez PVN”, apvienība „Latgalīšu reps”, Anneles Slišānes projekts #100dečiLatvijai, raidījums „Dzirdi balsis ar Kārli Kazāku”, Ontona Slišāna jubilejas gads Ziemeļlatgalē un citi. Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tika godināts mākslinieks Osvalds Zvejsalnieks.

Ieejot jaunā desmitgadē, tika mainīts balvas nolikums un šoreiz balvu saņēma desmit (pērn tie bija astoņpadsmit) latgaliskās kultūras aktivitātes, notikumi, norises un personības, kā arī viens balvas „Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā” saņēmējs. „Boņuks” vēl arvien ir vienīgā balva, kas īpaši izceļ un godina sasniegumus un paveikto latgaliskās kultūras dzīvē.

Foto: Ielūkojies ceremonijā "Boņuks 2018".

„Boņuks 2018“ māla statuetes par padarīto 2018. gadā saņēma:

Aija Īzāka, „Teksasys latgalīši” – albums „Dvieselis steigys”

Albumā “Dvieselis steigys” apkopotas labi zināmas latgaliešu un latviešu melodijas jaunā akadēmiskā, instrumentālā skatījumā, iekļauti arī pasaules klasikas darbi. Albumu ierakstījusi muzikālā apvienība “Teksasys latgalīši” un vijolniece, ASV dzīvojošā kārsaviete Aija Īzāka. Albums ir dāvana Latvijas simtgadē, tā prezentācijas koncerti ar Aijas piedalīšanos notika Rēzeknē, Daugavpilī un Rīgā.

Anna Rancāne, krājums „Prīca i klusiešona”

Annas Rancānes dzejas un īsprozas grāmata „Prīca i klusiešona” ir dzejnieces astotais krājums, kas iznācis pēc sešus gadus ilgas pauzes. No iepriekšējiem darbiem tas atšķiras tieši ar īsprozas tekstiem, kurus autore pati sauc par naktsrakstiem. Vizuāli krājumu papildina un bagātina Gundegas Rancānes gleznas. Grāmatā līdzās teksti labi sadzīvo gan latgaliešu, gan latviešu rakstu valodā. Tas ir nozīmīgs darbs latgaliešu literatūras saimē, kas parāda latgaliešu valodas un kultūras dzīvotspēju, turpina literārā procesa nepārtrauktību. Grāmatu izdevusi biedrība „Latgolys Studentu centrs”.

Annele Slišāne – projekts #100dečiLatvijai. Izstādes un grāmata

Audēja Annele Slišāne tekstilmākslas un literatūras projektu #100dečiLatvijai iesāka jau 2016. gadā, bet 2018. gadā tika pabeigti visi 100 deči un izdota arī grāmata, kurā atklāts katra deča tapšanas stāsts. No dažādiem neparastiem materiāliem veidotie deči apceļojuši visu Latviju, atklājot autores pasaules redzējumu un latgaliešu valodas skaistumu.

Apvienība „Latgalīšu reps”

Hiphopa apvienība „Latgalīšu reps” 2018. gadā kļuva ne tikai par Latgales, bet visas Latvijas mūzikas sensāciju. Apvienība nofilmējusi trīs videoklipus un izdevusi debijas albumu „Žārei gaļi”, uzstājusies koncertos visā Latvijā. Albuma tituldziesmai „Žārei gaļi” vietnē Youtube ir vairāk nekā 720 000 skatījumu, kā arī Latvijas Radio 5 Latviešu mūzikas top 20 dziesma virsotnē noturējās teju 4 mēnešus.

"Latgalīšu reps" - Didzis un Ivo
"Latgalīšu reps" - Didzis un Ivo Foto: Jānis Škapars/TVNET

Dokumentālā filma „Latgalīši Pīterpilī”

Dokumentālā filma “Latgalīši Pīterpilī” ir stāsts par latgaliešu Nacionālo atmodu Krievijas impērijas galvaspilsētā Sanktpēterburgā jeb Pēterpilī 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Filma veidota populārzinātniskās žurnālistikas žanrā, kadri uzņemti gan Krievijā, gan tepat Latvijā. Filmas veidotāji – biedrība „Kukuži”.

Filmas video.

Dzejnieka un sabiedriskā darbinieka Ontona Slišāna 70 gadu svinības Ziemeļlatgalē. #OntonamSlišānam70

Visa 2018. gada garumā ar dažādiem latgaliskiem pasākumiem tika svinēta dzejnieka, folklorista un sabiedriskā darbinieka Antona Slišāna (1948–2010) 70 gadu jubileja. Svinību ietvaros izdota grāmata “Vuss apleik maņ munā volūdā skaņ”, kurā apkopoti bērniem veltīti dzejoļi no 15 A. Slišāna grāmatām.

Dziesmu grāmata un CD bērniem „Zalta puče”

Dziesmu grāmata „Zalta puče” iekļautas latgaliešu dziesmas ar netradicionālu nošu pierakstu, ļaujot rotaļīgā un neuzspiestā veidā bērniem kopā ar vecākiem apgūt dziesmas. Izdevuma idejas autore ir klavesīniste un mamma Ieva Saliete. Grāmatai klāt ir pievienots arī CD, kurā dzirdamās dziesmas iedziedājuši folkloras kopas „Vīteri” dalībnieki. Grāmatas ilustrācijas veidojusi Ērika Māldere, izdevusi biedrība „Partitūra”.

Grupa „Bez PVN”

Grupai „Bez PVN” 2018. gads bija viens no aktīvākajiem i pamanāmākajiem grupas pastāvēšanas laikā. “Bez PVN” dziesmas tika atskaņotas dažādās Latvijas radiostacijās, grupa viesojās televīzijas un radio raidījumos. Video dziesmai „Eņgeli sviļpoj” Youtube kanālā savācis vairāk nekā 120 000 skatījumus. Ar koncertiem grupa klausītājus priecēja dažādās Latvijas vietās.

Kārlis Kazāks. Raidījums „Dzirdi balsis ar Kārli Kazāku” par Ludzas izloksni

Raidījums „Dzirdi balsis ar Kārli Kazāku” atklāj latviešu valodas izlokšņu skaistumu. Vienā no raidījumiem tā vadītājs mūziķis Kārlis Kazāks ciemojās Ludzas pusē, lai ieklausītos tās apkārtnes balsīs. Iepazīstot Ludzas izloksni, Kārlis Kazāks kopā ar hip hopa apvienību „Latgalīšu Reps” radīja dziesmu „Bolta lopa”.

Koncepts „Nameiz”, Jānis Skutelis un „Benji Knewman”

Iedvesmojoties no filmas „Nameja gredzens”, Jāņa Skuteļa šovā „Pusnakts šovs septiņos ar Jāni Skuteli” tapa parodijvideo „Nameiz”, kas guva plašu ievērību interneta lietotāju vidū, citādākā veidā popularizējot latgaliešu valodu. Video pēc tam, sadarbojoties ar grāmatžurnāla “Benji Knewnam” dizaina preču līniju, pārtapa T-kreklos un džemperos „Nameiz”, kurus ikdienas valkāšanā izvēlas daudzi interesenti, savā veidā lepojoties un apliecinot latgalisko piederību.

Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tika godināts mākslinieks Osvalds Zvejsalnieks.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu