Moldovas parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu promaskaviskajiem sociālistiem (6)

LETA/AP/DPA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Cilvēki piedalās Moldovas parlamenta vēlēšanās.
Cilvēki piedalās Moldovas parlamenta vēlēšanās. Foto: AP/Scanpix

Moldovā svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusi promaskaviskā Sociālistu partija, taču neviens politiskais spēks nav saņēmis pietiekamu balsu vairākumu, lai izveidotu valdību.

Nepārliecinošie vēlēšanu rezultāti var apgrūtināt koalīcijas sarunas un izraisīts protestus vai pat novest pie atkārtotu vēlēšanu rīkošanas tuvākajā laikā.

Šajās vēlēšanās parlaments pirmo reizi tika ievēlēts pēc jaunas sistēmas - no 101 deputāta 51 deputāts tiek ievēlēts vienmandāta apgabalos, bet 50 deputāti - pēc partiju sarakstiem.

Pēc 98% balsu saskaitīšanas centrālā vēlēšanu komisija pirmdien paziņoja, ka pēc partiju sarakstiem Sociālistu partija, kuru pārstāv prezidents Igors Dodons, ieguvusi 31,4% balsu.

Kopumā sociālisti, kas iestājas par pievienošanos Krievijas kontrolētajai Eirāzijas Ekonomiskajai savienībai, varētu būt ieguvuši 34 deputātu vietas.

Otrajā vietā pēc partiju sarakstiem ar 26,1% balsu ir peoeiropeiskais bloks "Tagad" ("Acum"). Tajā apvienojušās Cieņas un patiesības platformas platformas partija (PPDA) un Rīcības un solidaritātes partija, kuru mērķis ir panākt Moldovas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO.

Tomēr kopumā "Acum" ieguvusi tikai 26 deputātu mandātus, un proeiropeisko aliansi apsteigusi ietekmīgā oligarha Vladimira Plahotņuka vadītā valdošā Demokrātiskā partija, kas mēģina atrast vidusceļu starp austrumu un rietumu orientāciju.

Lai gan pēc partiju sarakstiem Demokrātiskā partija ieguvusi 24% balsu, kopā ar vienmandāta apgabaliem tā izcīnījusi 31 vietu parlamentā.

Ceturtajā vietā ar 8,5% balsu ir Šora partija, kas kopumā spējusi izcīnīt septiņus mandātus. To vada uzņēmējs Ilans Šors, kurš ir notiesāts tā dēvētajā gadsimta nozieguma lietā saistībā ar miljardu ASV dolāru, kas pazuda no Moldovas  bankām. Šors spriedumu pārsūdzējis, tāpēc tas nav stājies spēkā.

Pārējām partijām nav izdevies pārvarēt 6% barjeru iekļūšanai parlamentā pēc partiju sarakstiem. Starp tām ir arī eksprezidenta Vladimira Voroņina vadītā Komunistu partija, kas saņēmusi 3,8% balsu. Tomēr šīs partijas var vēl iegūt kādu deputāta vietu vienmandāta apgabalos.

Pagaidām par gatavību iesaistīties koalīcijas sarunās paziņojusi vienīgi Demokrātiskā partija.

Tikmēr gan sociālisti, gan "Acum" noraidījuši sadarbību ar citām partijām.

Liberālās PPDA līderis Andrejs Nestase jau svētdien paziņoja, ka viņa partija ir gatava koalīcijai vienīgi ar "Moldovas tautu", brīdinot, ka viņa atbalstītāji ir "gatavi aizstāvēt savas tiesības ielās".

Lai gan vēlētāju aktivitāte sasniegusi tikai 49%, gan Nestase, gan Dodons apsūdzējuši Demokrātisko partiju masīvā rezultātu viltošanā, kas panākta ievedot cilvēkus no separātiskā Piedņestras reģiona.

Nestase norādījis, ka līdzšinējā valdošā partija ar autobusiem ievedusi "neaizsargātus cilvēkus, kas gatavi korupcijai".

Savukārt Demokrātiskā partija balsu pirkšanā Piedņestrā apsūdzējusi sociālistus.

Arī Eiropas Drošības un Sadarbības organizācija (EDSO), kas novēroja vēlēšanas, pirmdien paziņojusi, ka ir nopietnas pazīmes, kas liecina par balsu pirkšanu.

EDSO novērotāji arī atzinuši, ka vēlēšanu laikā izdarīts spiediens uz sabiedriskajā sektorā strādājošajiem un notikusi ļaunprātīga valsts resursu izmantošana.

Komentāri (6)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu