Latvijas skolas var iedalīt divās kategorijās
Ieskats konferences «Techchill» paneļdiskusijā

Rīgas Franču liceja atjaunotās telpas Krišjāņa Valdemāra ielā.

FOTO: Paula Čurkste/LETA

«Principā skolas var iedalīt divās kategorijas – tās, kuras ir atvērtas inovācijām, kā arī tehnoloģiju piedāvātajiem risinājumiem, un tās, kuras nav,» Baltijas jaunuzņēmumu konferences «Techchill» diskusijā par tehnoloģiju un izglītības sasaisti pauda kompānijas «Learn IT» līdzdibinātāja Linda Sinka. Diskusijā arī piedalījās kompānijas “Edurio” dibinātājs Jānis Strods  un kompānijas «Maria 01» direktors Voito Kangass. Diskusiju moderēja kompānijas «Your Move» dibinātājs Jānis Kreilis.

Pirmās kategorijas skolas bērnus sagatavo daudz atbilstošākus reālajam darba tirgum, jo tās aktīvi konsultējas ar privāto sektoru un palīdz izkopt prasmes, kuras patiesi būtu nepieciešamas 21. gadsimta dzīvei. Tās skolas, kuras pielāgosies laikiem un piedāvātos tehnoloģiskos risinājumus izmantos, ilgtermiņā būs uzvarētājas, apgalvo Sinka.

Vienlaikus Sinka norāda, ka problēma ir arī veids, kā skolas šos tehnoloģiju risinājumus lieto. «Neskatoties uz to, ka aptuveni 80% skolu saka, ka tās mācību procesā izmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, lielākā daļa to dara tikai mācību materiāla prezentācijai. Tāpēc vēl arvien nav lielas atšķirības starp skolām, kuras IT risinājumus izmanto un kuras ne. Tās neizmanto pilnu minēto tehnoloģiju potenciālu,» saka Sinka. Vienlaikus vecākiem arī vajadzētu iedrošināt bērnus izmantot jaunākās tehnoloģijas. Kaut arī daudzi uzskata, ka mobilajā telefonā un datorā tiek tikai spēlētas spēles, arī tās ļoti palīdz izkopt loģisko domāšanu. Ir nepieciešams skatīties plašāk un būvēt attiecības, kuras balstītos uz savstarpējo sapratni. Dažkārt bērniem ir nepieciešams pašiem būt skolotājiem un paskaidrot vecākiem, kāpēc viņu darītais ir noderīgs.

Kangass norāda, ka ir pienācis laiks saprast, ka vecā mācību struktūra, kurā skolotājs sniedz informāciju un skolēns to paklausīgi iegaumē, ir pilnībā novecojusi.

Nākotne pieder tādam mācību modelim, kurā skolēnam tiek sniegti nepieciešamie instrumenti, taču mācās viņš pats. Būtībā – tiek veicināta individuāla pieeja katram skolēnam. Tas ir daudz atbilstošāk mūsdienu videi, jo galu galā visu nepieciešamos informāciju var atrast internetā.

Sinka un Strods apgalvo, ka Latvijai līdz šai izpratnei vēl tāls ceļš ejams, jo mūsu izglītības sistēma katastrofāli neiedrošina bērnu pašu saprast, kāpēc konkrētās lietās viņš gūst panākumus vai kāpēc citas viņam sagādā grūtības. Liela problēma ir arī cilvēki, kuri neuzņemas atbildību par savu darbu, un tādu cilvēku trūkums, kuri varētu veikt šā darba uzraudzību. Vienlaikus trūkst inovativitātes, kā arī kritiskās domāšanas spēju attīstības. Šajā kontekstā Sinka īpaši uzsver laba skolotāja nozīmīgumu, jo, pat ja viņš nav apveltīts ar īpašām zināšanām par informācijas tehnoloģiju radītajām iespējām, ārkārtīgi svarīga ir vēlme mācīties un atvērtība.

Tieši tāpēc Somijā ir veiktas ārkārtīgi lielas investīcijas skolotāju izglītībā un tie savā ziņā ir «atbrīvoti». Šīs profesijas pārstāvji spēj brīvi eksperimentēt ar dažādām mācību metodēm un līdzekļiem.

Tomēr šai pieejā pastāv arī kāda problēma – spēja novērtēt skolēnu sniegumu. «Ir pavisam vienkārši novērtēt spēju izrēķināt matemātisku vienādojumu eksāmenā, taču izmērīt tādas prasmes kā kritiskā domāšana, spēja skatīties uz mācību procesu no malas un spēja izprast savu veiksmju un neveiksmju cēloņus, kā arī prasme būt inovatīvam ir daudz grūtāk. Lai tiktu galā ar šo izaicinājumu ir jāinvestē ievērojams laiks un enerģija jaunu pārbaužu mehānismu izveidē,» norāda Strods.

Diskusijā runātājiem tika arī uzdots jautājums, kādi mācību priekšmeti būtu derīgi un nederīgi nākotnes skolās. Atbildes bija samērā interesantas. Kangass norādīja, ka Somija no mācību priekšmetiem ir atteikusies vispār. «Mēs bērnus vedam uz mežu un mudinām izpētīt tā ekosistēmu, un individuālās izpētes ietvaros arī iedrošinām apgūt gan bioloģiju, gan fiziku, gan matemātiku. Šāda pieeja ļauj skolēniem daudz veiksmīgāk izprast sasaisti starp daudzajiem mācību priekšmetiem,» saka Kangass. Šādu pieeju atbalsta arī Sinka, jo tādā veidā skolēniem ir arī iespējams labāk izprast, kā darbojas reālā pasaule. Savukārt Strods apgalvo, ka skolēniem būtu jāsniedz arī lielāka iespēja specializēties priekšmetos, kuri tos patiesi interesē. Tam būtu jāpapildina šī sasaistes pieeja.

«Jāsniedz iespēja vairāk rakstīt esejas tiem, kuriem tas padodas. Savukārt tie, kuriem šī lieta nepadodas, varētu to darīt mazāk,» apgalvo Strods.

Uz augšu