Neērtā vēsture: kā pirms 80 gadiem 20 tūkstoši ņujorkiešu uzgavilēja nacistiem (9)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nacistu sveiciens. Ilustratīvs attēls.
Nacistu sveiciens. Ilustratīvs attēls. Foto: Ekrānuzņēmums no video

Pirms nedaudz vairāk nekā 80 gadiem - 1939. gada 20. februārī - aptuveni 20 tūkstoši amerikāņu pulcējās Manhetenas sporta arēnā “Madison Square Garden”, lai vērotu ralliju. Pasaule mutuļoja. Hitlers būvēja sesto koncentrācijas nometni un septiņus mēnešus vēlāk iekaroja Poliju.

Arēnā valdīja rosība. Skatītāju sejas bija pavērstas pret skatuvi, uz kuras plīvoja virkne Amerikas karogu, bet fonā slējās Džordža Vašingtona ģīmetne. Skatītāji korī noskaitīja uzticības zvērestu un nodziedāja ASV nacionālo himnu. Vēlāk pūlis klausījās skaļruņos un gavilēja, kad uz skatuves uzkāpa jauni vīrieši iestērķelētās uniformās. Visi paslēja gaisā savu labo roku un izpildīja nacistu sveicienu.

Izdevumā «Vox» rakstīts, ka iemesls, kāpēc 20 tūkstoši amerikāņu sapulcējās arēnā, bija vienkāršs – lai kopā ar citiem «Amerikas patriotiem» atbalstītu pro-nacistu organizāciju «vācu-amerikāņu savienība».

«Mēs pieprasām, lai pārvalde tiek atgriezta to amerikāņu rokās, kas to radīja,» teica savienības līderis Frics Kūns pēc tam, kad bija pamatīgi nosodījis ebreju vadītu laikrakstu, kurā bija publicēta viņa karikatūra. Aiz viņa slējās Amerikas karogi, Džordža Vašingtona tēls un svastikas.

Nesagaidījis norimstam aplausus un pūļa gaviles, viņš turpināja: «Ja jūs jautāsiet, par ko mēs tik aktīvi cīnāmies, tad es, saskaņā ar mūsu hartu, atbildēšu: pirmkārt, par sociāli taisnīgu, baltu, no ebrejiem brīvu valsti un arodbiedrībām, kuras nekontrolē ebreju Maskavas vadītā dominance.»

Kūns savu runu pārtrauca, kad uz skatuves izskrēja kāds protestētājs. Viņš nekavējoties tika sagrābts, piekauts un nogrūsts no skatuves ar tādu spēku, ka no kājām tika norautas pat bikses. Policija viņu arestēja par miera traucēšanu. Viņu sauca Izidors Grīnbaums, un viņš bija santehniķis no Bruklinas.

Mūsdienās tikai nedaudzi amerikāņi zina, ka pirms 80 gadiem Ņujorkas centrā norisinājās kaut kas tāds. Uzņemtais videomateriāls izskatās pēc vecas, antiutopiskas filmas fragmenta, tomēr tā nav fikcija, bet gan realitāte. Turklāt tas ir pamats septiņas minūtes garai dokumentālajai filmai «A Night at the Garden».

«Es vēlējos, lai cilvēki caur vēstures perspektīvu paskatās uz mūsdienām. Es vēlējos, lai viņi piedzīvo šoku un pārsteigumu un pajautā sev – kā gan Amerikā bija iespējams kaut kas tāds?»

Nacisma idejas Amerikas slavenākajā arēnā

Arī dokumentālās filmas direktors Māršals Karijs nezināja par šo pasākumu, pirms viņam par to pastāstīja kāds draugs.

«Nespēju noticēt, ka nekad nebiju par to dzirdējis. Izrādījās, ka īsi fragmenti no video tika izmantoti citās dokumentālajās filmās, tāpēc nospriedu, ka kaut kur jābūt pilnajam video materiālam,» teica Karijs.

Tad Karijs palūdza savam draugam, kurš ir arhīvu pētnieks, lai viņš palīdz sadzīt rokā citus fragmentus, kas, kā izrādījās, bija izmētāti pa dažādiem arhīviem visā valstī, tostarp arī Vašingtonas Nacionālajā arhīvā, kurā atradās iepriekš neskarts video materiāls.

«Kad es tiku pie šā video, biju šokā. Ierindas ņujorkieši uzvalkos un kleitās smejas un uzgavilē priekšnesumam, kurā tiek uzbrukts ebrejiem – tai pašai rasei, kas pēc dažiem gadiem tika teju iznīcināta. Tas ir atgādinājums tam, cik ļoti liela vara ir demagogiem, kuri lieto simbolus un patriotismu, lai piepildītu cilvēka tumšākās vēlmes.»

Kad filma 2018. gadā piedzīvoja pirmizrādi festivālā «Sundance Film Festival», pasākuma direktors Džons Kūpers atzina: «Tā ir visšokējošākā lieta, ko es jelkad esmu redzējis filmās. Tas ir briesmīgi.»

Kad sākās karš un nacisti sāka nogalināt amerikāņu kareivjus, šāda vēstures detaļa izgaisa no kolektīvās atmiņas, tomēr mūsdienās to būtu ļoti svarīgi atkal celt gaismā, jo tajā slēpjas mācība mums visiem.

«Kad tu redzi, kā kāds līderis uzkāpj uz skatuves, sāk uzbrukt presei un stāsta skatītājiem, ka vajag Ameriku dabūt atpakaļ no minoritātēm, kas to ir sabojājušas, un pēc tam smīn, kad kāds protestētājs tiek piekauts, – rodas visai zināma līdzības sajūta ar politiskajiem procesiem ASV mūsdienās,» turpināja Karijs.

Pašlaik Karijs nodarbojas ar kampaņu, lai viņa filmu padarīt populārāku un tā nonāktu pēc iespējas vairāku cilvēku redzeslokā.

Komentāri (9)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu