Andrejs Žagars.

FOTO: Edijs Pālens / LETA

Pēc ilgas slimības mūžībā devies latviešu aktieris, režisors un uzņēmējs Andrejs Žagars, vēstī radiostacija "SWH". Atvadīšanās no aizgājēja notiks pirmdien, 4. martā pulksten 13:00 Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē. 

Andrejs Žagars dzimis 1958. gada 16. oktobrī. No 1996. līdz 2013.gadam Žagars bija Latvijas Nacionālās operas direktors. 2017.gada jūnijā ievēlēts par Rīgas domes deputātu no partijas "Latvijas attīstībai", kurā bija arī valdes loceklis.

Viņa brālis Juris Žagars arī ir aktieris un uzņēmējs.

Foto: In Memoriam - Andrejs Žagars (1958-2019).

1996.gadā Žagars tika iecelts par Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) direktoru un šo amatu ieņēma līdz 2013.gada septembrim. 2002.gadā debitējis Dalhallas operas festivālā kā operas režisors ar Riharda Vāgnera operu "Klīstošais holandietis", bet 2003.gadā šo pašu operu iestudējis Nacionālajā operā. Iestudējis operas gan Latvijā, gan ārvalstīs, ar iestudējumiem piedalījies arī dažādos festivālos. 2015.gadā atsācis darbu Dailes teātrī kā režisors.

Dailes teātrī Žagars atveidojis Donu Pītersu Viljama Šekspīra izrādē "Liela brēka, maza vilna" Merkucio "Romeo un Džuljeta", Florindo Aretuzi "Divu kungu kalps", Ērmani "Vella kalpos", Zostēviņu "Nilsa Holgersona u.c.

Tāpat Dailes teātrī žagars iestudējis izrādes "Trīs māsas" un Ziloņa dziesma", bet LNOB - "Lucia di Lammermoor", "Jevgeņijs Oņegins", "Dons Žuans", "Karmena", "Traviata", "Traviata" u.c. Tāpat Žagars iestudējis izrādes Honkongas, Krasnojarskas, Lietuvas, Boloņas un Budapeštas operās, Turcijas Valsts operas un baleta teātrī, Prāgas un Slovākijas Nacionālajos teātros, kā arī citviet.

Žagars 2001.gadā saņēma Francijas Nacionālā Goda Leģiona medaļu "Médaille du Commandeur de la Légion d'honneur", bet 2002.gadā - Triju Zvaigžņu ordeni. Tāpat Žagars 2006.gadā saņēmis Nīderlandes karaļnama ordeni, 2011.gadā - starptautisko prēmiju "Baltijas zvaigzne" par humanitāro sakaru attīstību un stiprināšanu Baltijas reģiona valstīs, kā arī Lietuvas Nopelnu ordeņa Virsnieka krustu. Savukārt 2012.gadā Žagaram piešķirts Igaunijas prezidenta apbalvojums - trešās šķiras Māras zemes krusts. Krievijas Prezidents Dmitrijs Medvedevs 2010.gadā Žagaram piešķīra Draudzības ordeni par kultūras saikņu stiprināšanu starp Krieviju un Latviju.

2016.gadā viņš nodibināja Andreja Žagara kultūras atbalsta un attīstības fondu, kura mērķis ir veicināt un attīstīt kultūras projektus, īpaši mūzikas un mākslas nozarēs. Tāpat Žagars darbojas kā mākslinieciskais vadītājs fondā "Baltijas muzikālās sezonas", kas uzsācis darbību 2017.gadā. Bijis arī biedrības "Laiks kultūrai" biedrs un iesaistījies Latvijas Nacionālās operas fonda darbā.

Uzņēmējdarbību Žagars uzsāka 1993.gadā, atvēris Rīgā vairākas kafejnīcas, to skaitā "Osiris" un "Deco bārs". Kā liecina "firmas.lv" pieejamā informācija, Žagars bijis kapitāldaļu turētājs arī uzņēmumos SIA "Animus", "Momento", "Symposium", "Grēniņš" un "Anno 2012".

Andreja Žagara ģimene, Andreja Žagara kultūras un attīstības fonds un aizgājēja draugi medijiem izsūtītā vēstulē raksta: "Visiem, kuru dzīvēs Andrejs Žagars ienāca un piedalījās, tās mainījās. Viņš kļuva par virzītājspēku garīgajā un mākslinieciskajā izaugsmē. Dzīves krāsainības un dažādo garšu buķetes izjušanā viņam nebija līdzinieku. Viņa lidojums bija Riharda Vāgnera “Nībelungu gredzena” tetraloģijas pilns iestudējums, kas Latvijā iespējams vien reizi simt gados. Viņa dzīvei pilnībā piemita Vāgnera mūzikas spēks un dziļais romantisms.

Pašlaik ir pacēlies priekškars tai izrādei, kur, Tev, Andrej, skan lielo operas ģēniju mūzika. Ar Tevi bija tā, kā ne ar vienu cilvēku uz Zemes."

Foto: Barišņikovs un Žagars informē par Rīgā gaidāmajām izrādēm