Šuplinska kritizē iepriekš pēc IZM pasūtījuma izstrādātās "Skolu kartes" kvalitāti un izmaksu objektivitāti (2)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ilga Šuplinska
Ilga Šuplinska Foto: Evija Trifanova/LETA

Iepriekš pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtījuma izstrādātais pētījums un uz tā bāzes izstrādātā platforma "Skolu karte" nesatur visus nepieciešamos rādītājus, ziņojumā Ministru kabinetam norāda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Ziņojumā vērtējot skolu tīkla optimizācijas gaitu, Šuplinska uzsvērusi, ka 2017.gada 22.novembrī un 2018.gada 21.jūnijā pieņemtas izmaiņas likumdošanā, kas paredz atteikšanos no atsevišķiem skolu tipiem - "internātskola", "vakarskola", "pašvaldību ģimnāzija", "rehabilitācijas centrs", vienlaikus ieviešot jaunu jēdzienu izglītībā - kompetenču centrs.

Viņasprāt, reformas gaitā pietrūkst sadarbības un komunikācijas starp pašvaldībām kā skolu dibinātājiem un IZM, tāpēc rodas virkne problēmsituāciju - pagarinājums pārejas posmam (2018.gads), reorganizējot internātskolas, neskaidrības atsevišķu internātskolu pastāvēšanā arī 2019.gadā, valstij pārņemot profesionālās izglītības iestādes, kā arī neesot skaidra nostāja jautājumā, kā risināmi restrukturizācijas jautājumi.

Šuplinska tāpat atgādināja, ka vispārējās izglītības iestāžu tīkla ģeotelpiskās plānošanas platforma "Skolu karte" tika plānota kā vizualizācija pētījumam par optimālu skolu tīklu. Taču patlaban tiek aktualizēta pētījuma pasūtījuma atbilstība juridiskajām normām, tostarp iepirkuma procedūras un realizācijas nosacījumi, kā arī izmaksu objektivitāte, iegūtā "produkta" autortiesības.

Minētā rīka uzturēšana un datu aktualizācija IZM izmaksā 24 000 eiro gadā, bet atsevišķas sadaļas (mobilitāte, iedzīvotāju blīvums) ir palikuši 2017.gada rādītājos, pauda ministre. Viņa tāpat uzsvēra, ka tā pamatā ir ņemts vērā ekonomiskais izdevīgums un finanšu ietaupījums, rēķinot ikgadējos izdevumus, kas nepieciešami skolotāju algai, tai pašā laikā neņemot vērā tos finanšu resursus, kas ir ieguldīti ēku siltināšanā, infrastruktūras modernizēšanā.

Kā izriet no Šuplinskas rakstītā ziņojumā, negatīvi vērtējams arī tas, ka reformai nepieciešamā statistika nav pieejama visās dimensijās. Tāpat esot nepietiekama sadarbība starp IZM un pašvaldībām, sociālajiem partneriem, kas rada nevajadzīgu spriedzi, neizpratni un noraidošu attieksmi pret iesākto izglītības koncepta maiņu izglītībā.

Minēto ziņojumu par nepieciešamajiem pasākumiem kvalitātes nodrošināšanai visos izglītības līmeņos šodien uzklausīs valdība.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu