Zemkopības ministrijas šā gada kopējais budžets ir vērtējams kā izdzīvošanas versija, intervijā aģentūrai LETA atzina zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).
Gerhards: Zemkopības ministrijas šā gada kopējais budžets ir izdzīvošanas versija (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Tā ir izdzīvošanas versija. Protams, mēs gribētu, lai līdzfinansējums dažādām lauksaimniecības programmām būtu lielāks, un par to ir bijušas diskusijas arī ar Finanšu ministriju. Taču, runājot par tagadni un arī par nākotni, ir jāņem vērā līdz šim paveiktais," sacīja zemkopības ministrs.
Pēc viņa sacītā, ZM šā gada lielākās naudas izlietojuma prioritātes ir turpināt esošās programmas. Ļoti būtiska prioritāte ir arī meliorācija sakārtošana, kam saņemti arī Eiropas Savienības līdzekļi.
Pēc Gerharda teiktā, tāpat ir nepieciešams sākt intensīvas sarunas Briselē par kopējā budžeta palielināšanu lauksaimniecībai, taisnīgiem tiešmaksājumiem Latvijas lauksaimniekiem nākamajā ES plānošanas periodā no 2021. līdz 2027. gadam.
"Redzams, ka šobrīd šie maksājumi Eiropas līmenī nav taisnīgi, jo neietver visas sadaļas attiecībā tieši uz Latvijas lauksaimniekiem no tām, kas paredzētas Eiropas lauksaimniecībā strādājošajiem," sacīja ministrs.
Pēc viņa teiktā, būtiski ir veidot atbalstu vietējai lauksaimniecībai, dārzkopībai, nodrošinot valsts pārvaldē un pašvaldībās zaļā publiskā iepirkuma principa pilnvērtīgu ievērošanu un izmantošanu. Tas nodrošinātu zaļās un vietējās produkcijas īpatsvara palielināšanos valsts un pašvaldību institūcijās. Ieguvumi būtu sociālajiem centriem, izglītības iestādēm un citām institūcijām, iepērkot vietējā ražojuma pārtiku ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai. Savukārt iedzīvotāji saņemtu ekoloģiski kvalitatīvāku pārtiku, kā arī tiktu atbalstīti vietējie uzņēmumi, no kuriem šīs preces/pakalpojumi tiktu iegādāti.
Viņš uzsvēra, ka ne mazāk svarīgi ir sabalansēt meža saimniecisko un ekonomisko darbību ar vides vajadzības prasībām, piemēram, biotopu saglabāšanu. Darbojoties meža saimniecībās, ir būtiski ievērot vides prasības, kas ir vērstas uz vides kvalitātes - Latvijas dabas - saglabāšanu.
Starp ZM šā gada budžeta prioritātēm ir arī strādāt pie tā, lai valsts atbalsta maksājumu novirzītu tieši tiem uzņēmējiem-lauksaimniekiem, kuru lauksaimniecības produkcija tiek ražota tirgum.
Jau ziņots, ka zemkopības ministrija Finanšu ministrijā iesniedza pieprasījumu maksimāli pieļaujamajam valsts budžeta izdevumu kopējam apjomam, kas 2019.gadā ir 672 miljoni eiro, 2020.gadā - 639 miljoni eiro, savukārt 2021.gadā - 276 miljoni eiro, neieskaitot Eiropas Savienības fondu jaunā perioda finanšu līdzekļus, kas ir norādīti budžetā 2019. un 2020.gadam. 2021.gada budžets vēl tiks precizēts, ņemot vērā darbu Briselē pie iespējami taisnīga finanšu atbalsta Latvijas lauksaimniecības nozarei.
LETA jau rakstīja, ka Ministru kabinets šā gada 19.februārī, apstiprināja Latvijas vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2019.gadam. Kopumā 2019.gada budžeta tēriņi augs par 400 miljoniem eiro, bet papildus jau ieplānotiem 2019.gada budžeta tēriņiem, 28,5 miljoni eiro tiks novirzīti atsevišķiem prioritārajiem pasākumiem.
Budžeta plāna projektā 2019.gadā vispārējās valdības budžeta ieņēmumi tiek prognozēti 36,4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izdevumi 36,9% apmērā no IKP, deficīts 0,5% apmērā no IKP un valsts parāds 38,1% apmērā no IKP.
Budžeta izdevumu pieaugums tiek skaidrots ar to, ka 2018.gada nogalē tika pieņemti lēmumi par atalgojuma palielināšanu veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem, Satversmes tiesas spriedumu izpildi par atalgojumu tiesnešiem un prokuroriem, kā arī pabalstu izmaksu pēc katriem pieciem izdienas gadiem iekšlietu sistēmas amatpersonām.
Valsts budžeta izdevumu prognozē 2019.gadam ir ņemts vērā, ka izdevumi aizsardzībai tiek nodrošināti 2% apmērā no IKP.
Savukārt, budžeta ieņēmumu prognoze tika precizēta, ņemot vērā papildu nodokļu ieņēmumus - atgriezenisko efektu no atalgojuma paaugstināšanas iepriekš minētajās nozarēs, papildu ieņēmumus no "Latvijas valsts mežu" dividendēm, kā arī ņemot vērā 2018.gada novembrī valsts budžetā saņemtos ieņēmumus no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas, kas atbilstoši Eiropas Savienības aprēķina principiem tiek attiecināti uz 2019.gada ieņēmumiem.