Viņa uzskata, ka kritiķim jābūt godīgam. 

"Kritiķim viņa vārds, tāpat kā jebkuram cilvēkam, kurš godīgi strādā, ir svarīgs. Savu vārdu kritikā var iegūt un noturēt tikai tad, ja raksti to, ko domā. Cits jautājums ir, ka domas ne vienmēr izdodas precīzi noformulēt. Lai tām būtu vērtība, jābūt lietas kursā, kas jauns notiek teātra un kritikas mākslā," viņa saka. 

Radzobe arī piebilst, ka reizēm jaunās paaudzes kritiķi netiek galā ar spiedienu, vēlas saglabāt labas attiecības ar aktieriem un režisoriem. Viņai pašai pierasta lieta esot - ja nācies nokritizēt kādu izrādi vai aktieri, konkrētais aktieris pēc tam uz ielas izliekas, ka viņu neredz.

"Savukārt, ja pēkšņi mīļi pasveicina, cenšos atcerēties, kad šo aktieri beidzamo reizi esmu uzslavējusi," viņa atklāj.

"Tā tas ir! Daži jauni, talantīgi kritiķi dažkārt salūst no šī negatīvā spiediena un pārstāj rakstīt.

Vai vēl ļaunāk – sāk pielabināties teātriem, rakstot glaimojošas recenzijas, kad tam nav pamata."

Intervijā Radzobe pieskaras arī nesen izskanējušajam skandālam ar Intaru Rešetinu. Viņa atklāj, ka pēc publiskās vārdu apmaiņas esot abi tikušies un visus asumus nolīdzinājuši. 

"Mēs konstatējām, ka nekādas principiālas domstarpības mūsu starpā nav, un ļoti draudzīgi apspriedām viņa un Latvijas teātra daiļradi kopumā," viņa atklāj.