Kaspars Ikstens: Neesmu no tiem vārtsargiem, kuri piesolīs pa purnu

TVNET: Salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, tavā dzīvē un karjerā ir notikušas pārmaiņas. Pēc vairākiem Jelgavā pavadītiem gadiem esi pārcēlies uz RFS komandu. Kā tas nācās?

Kaspars Ikstens: Jā, Jelgavā pavadīju labu laiku, daudz atmiņu un emociju, bet tā sanāca... Mēs nekvalificējāmies Eiropas līgai, un klubā brieda pārmaiņas. Toreiz teica, ka samazināsies arī budžets, mainīs virzienu. Gribot iesaistīt daudz jaunu spēlētāju, mēs vairāki bijām sasnieguši 30 gadu slieksni un vairāk. Lai arī man vēl bija uz gadu līgums, nācās diemžēl šķirties. 

TVNET: Vairākas sezonas esi nospēlējis, neizlaižot nevienu spēli. Tas ir sava veida kvalitātes rādītājs. Kā tas tev ir izdevies?

K.I.: Jāsaka paldies treneriem, visi man uzticējās. Tā kaut kā sanāca, visu laiku spēlēju, lai gan netrūka arī spēļu, kurās biju uz jautājuma zīmes. Spēlēju zem špricēm. Ja lūdza spēlēt, es neatteicu. Tā viena, otra, trešā, ceturtā sezona, un tā tas aizgāja. Pagājušajā sezonā gan izlaidu pēdējo virslīgas spēli pret Liepāju. Tas bija sāpīgi. 

TVNET: Tu labi pazīsti savu ķermeni?

K.I.: Arī, jā. Cenšos rūpēties. Bet jāsaka paldies treneriem. Tu vari būt vesels cik gribi, bet, ja treneris neuzticas, tad vari būt vesels cik gribi...

TVNET: Par tevi bija interese no vairākiem pašmāju klubiem. Tas noteikti tev pašam bija patīkami. 

K.I.: Jā, protams. Viens klubs ambiciozs, otrs klubs ambiciozs, grib tevi redzēt savās rindās, bet, kad pārejas process sāka ievilkties, tas radīja galvassāpes. Vienā brīdī pat neizturēju un nācās sākt nelielu kašķi. No malas likās absurdi, ka nevar vienoties par elementārām lietām. Bet labi, ka viss tā beidzās, nokārtojās. 

TVNET: Tavā dosjē ir arī Islandes pieraksts. Tas vēl bija pirms laika, kad šajā valstī sākās īsts futbola bums. Pirms 2016. gada Eiropas čempionāta, kurā Islande sensacionāli iekļuva ceturtdaļfinālā. Pastāsti par šo pieredzi.

K.I.: Pirmais, par ko brīnījos, kad mani veda aptuveni 300 kilometrus no Reikjavikas uz Olafsvīku, pa logu redzēju vienus vienīgus lavas laukus. Domāju, no kā viņi taisa mēbeles (smejas). Islandieši ir ļoti kvēli Anglijas premjerlīgas fani. Reikjavikā ļoti daudzās mašīnās ir emblēmiņas ar Mančestras "United", "Liverpool", Totenhemas "Hotspur" vai no kādas citas komandas. Vietējā čempionātā lejasgala komandas arī piekopj tādu klasisko angļu futbolu. Vadošās komandas gan spēlē mūsdienīgi. 

TVNET: Tai pašā Eiropas čempionātā un arī Pasaules kausā varēja novērot, ka Islandes izlase spēlē ļoti atlētisku futbolu, ne tik daudz tehnisku. Ir daudz divcīņas un kontakts. 

K.I.: Spiež uz savām stiprākajām pusēm. Kā jau teicu, vadošās komandas vietējā čempionātā spēlē labu futbolu. 

TVNET: Spēlējot Islandē, tev vārtos bija daudz darba?

K.I.: Diezgan, jā. Es neteikšu, ka man Islandes futbola stils patīk. Ļoti daudz centrējumu, divcīņas... Kad biju atrādīties uz vienu komandu Norvēģijā ["Sarpsborg 08"], man tāds stils vairāk gāja pie sirds. Tur vairāk izmantoja vārtsargu. Ja atspēlēja atpakaļ, tad bija jācenšas saglabāt bumbu, vairāk iesaistīja uzbrukuma uzsākšanās. Jālasa spēle, jāspēlē augstu, jāpalīdz aizsargiem. Islandē, ja man kāds atspēlēja bumbu, varēju neskatīties un vienā pieskārienā droši to atdot centra uzbrucējam. 

TVNET: Salīdzinoši vēlu piedzīvoji debiju Latvijas nacionālajā komandā. Tev priekšā allaž bijis Andris Vaņins. Saki, cik viegli vai grūti ir atrasties aiz viņa. 

K.I.: Godīgi sakot, esmu priecīgs, ka varu atrasties izlases kandidātu sarakstā. Tomēr no saviem konkurentiem var daudz ko iemācīties, īpaši jau no Andra. Tā vienkārši ir, ar to ir jāsamierinās. Esmu priecīgs, ka esmu izlases pierakstos un man ir iespēja pārstāvēt savu valsti. 

TVNET: Tāpat Andris Vaņins zina, kā ir atrasties aiz Aleksandra Koļinko. 

K.I.: Tā diemžēl futbolā ir. Tas nav hokejs, kurā slodze ir milzīga un līdz nākamajai spēlei var nepaspēt atjaunoties. Futbolā tā nenotiek. Ļoti daudzās komandās ir savs numur viens vārtsargs, kas labi spēlē, kam ir laba komunikācija ar komandu, un kāpēc gan kaut ko mainīt. Piemēram, izlasē visas spēles ir svarīgas. 

TVNET: Pieminēji hokeju, un man uzreiz galvā iešāvās doma. Par hokeja vārtsargiem mēdz teikt, ka viņi ir īpatņi. Cits noslēdzas sevī un spēles dienā labāk viņu netraucēt. Skaidrs, ka ne visi ir tādi, bet ir. Kādi pēc dabas ir futbola vārtsargi un tu pats?

K.I.: Nemāku teikt par citiem, bet man noteikti tā nav. Nedomāju, ka atšķiros no citiem komandas spēlētājiem, kolektīvā neizceļos. Neesmu tāds tips. 

TVNET: Bet vai tev ir kāda sava pirmsspēles rutīna? 

K.I.: Pat īsti nezinu, ko īsti sauc par rutīnu. Nekādas lūgšanas es neizpildu (smaida). Varbūt arī man ir kaut kas, ko no malas var redzēt, bet tad tas ir pašam neapzināti. Kuru buci pirmo uzvelku vai cimdu - šādas lietas notiek automātiski, neaizdomājoties. 

TVNET: Savu otro spēli Latvijas izlasē tu aizvadīji Miksu Pātelainena vadībā Baltijas kausā pret Lietuvu. Daļa futbolistu un arī futbola sabiedrība bija nosvērusies šā speciālista pusē, ka viņam jāpaliek pie izlases stūres, jo ienesis jaunas vēsmas valstsvienībā. Kāda bija tava pozīcija šajā jautājumā? Tomēr tiki pie viņa uzspēlēt.

K.I.: Man viņš patika, likās kaut kas jauns. Viņam bija tāda kā mūsdienu eiropeiskā pieeja. Nebija tik striktas disciplīnas, protams, ja bija sapulces, tad bija jāierodas laicīgi. Viņa spēja motivēt un pasniegt lietas likās ļoti pieņemama. Man likās, ka viņš izlasei ir labs treneris. Mēs jau paši tādi... Ar mums jebkuram trenerim nebūtu viegli. Žēl, ka nebija rezultāta. Domāju, viņš mums bija piemērots.   

TVNET: Tev ir šis izlases zīmogs, kas nereti paver iespējas starptautiskā līmenī. Vai tas piesaistījis uzmanību no ārvalstu klubiem?

K.I.: Kā jau minēju, biju atrādīties Norvēģijā. Tur man nesanāca, kaut arī likās, ka viņi ir diezgan apmierināti. Vēl 2017. gadā, kad ar Jelgavas komandu spēlējām pret Ungārijas "Ferencvarosi", parādījās informācija, ka viņiem par mani pēc 2014. gada sezonas bijusi interese. Nezinu gan, cik nopietna. Konkrēti piedāvājumi man no citām ārvalstu komandām nav bijuši. 

TVNET: Tev ir aģents? 

K.I.: Šobrīd nav. 

TVNET: Un arī nevajag?

K.I.: Vajag jau, bet kur es viņi dabūšu? Feisbukā postu ierakstīt... Tas nebūs nopietni. Ja būs lemts, tad būs. Vēl ir variants uzspīdēt kādā spēlē UEFA Eiropas līgā. Ja tiek līdz kvalifikācijas turnīra trešajai kārtai, tad tur skauti sāk sekot līdzi. Konkrēti ar kādu cilvēku, ar kuru man būtu vienošanās, ka viņš mani pārstāv, tā nav. 

TVNET: 2016./2017. gada sezonā tev FK "Jelgava" sastāvā sanāca uzspēlēt Eiropas līgas kvalifikācijas turnīra trešajā kārtā. 

K.I.: Jā, mēs tikām līdz spēlei ar Jeruzalemes "Beitar". Mēs gan viņiem zaudējām, taču diezgan cienījami nospēlējām. Izbraukumā gan bija bez variantiem, bija karsti, publika un mēs nebijām raduši tādos apstākļos spēlēt. Vispār bijām emocionāli izpumpēti, jo mums uzvara otrajā kārtā pār Bratislavas "Slovan" bija diezgan liels pārsteigums. Ja nemaldos, tad pa vidu bija arī Latvijas čempionāta spēle, sanāca saspringts grafiks. 

TVNET: Toreiz "Jelgavas" klubs par to no UEFA saņēma diezgan lielu naudas summu. Šķiet, tā bija lielākā daļa no kluba sezonas budžeta. 

K.I.: Jā, klubam tas bija ļoti labi. Protams, bija arī papildu izmaksas, lai nokļūtu līdz Slovākijai, Izraēlai, bet klubs bija ieguvējs. 

TVNET: Tu kā vārtsargs esi visciešākajā saiknē ar aizsardzības spēlētājiem. Jākomunicē, jākoriģē viņi. Kādreiz pacel balsi? 

K.I.: Ir aizsargi, kuriem tas nepatīk, dažreiz sāk sprēgāt. Neesmu no tiem, kurš piesolīs pa purnu iedot vai tamlīdzīgi. Ar laiku un pieredzes uzkrāšanu vairāk esmu sācis komandēt. Atceros, kad biju jauniņš, tad treneris pārmeta, ka stāvu vārtos un nerunāju. Bet, ja nesaproti, kā ir jāorganizē aizsardzība, tad arī neko nevari pateikt. Kad pienāk brīdis, kad saproti ko treneris grib, tad centies šīs norādes saglabāt. To arī es cenšos darīt. 

TVNET: Galu galā spēlējat ar vienu mērķi. 

K.I.: Tieši tā. 

TVNET: Kuras kā vārtsargam ir tavas stiprās puses? Cits labi spēlē, izejot no vārtiem, cits ir labāks uz līnijas, citam ir ķēriens uz 11 metru soda sitienu atvairīšanu. Kā tu sevi raksturotu? 

K.I.: Šis ir visgrūtākais jautājums. Jāsāk domāt, kas man sanāk vislabāk. Tiešām grūti pateikt. (Domā.) Man patīk komunicēt, patīk piedalīties izspēlēs, jūtos ērti, ja man atspēlē bumbu, patīk piedalīties spēlē ar komandu. Nevarētu teikt, ka man ir ļoti spēcīgs lēciens un ļoti labi spēlētu uz līnijas. Tā nevar teikt. Super sitiens, lai aizsistu bumbu tālu, arī tā nevar teikt. Cenšos organizēt aizsardzību, lai būtu pēc iespējas mazāk darba vārtos. Ja to spēj izdarīt, tad esi labs vārtsargs. 

TVNET: Tu sevi kritiski vērtē? 

K.I.: Vispār diezgan. Ja godīgi, tad neatceros tādu spēli, kad pie sevis domātu: man šodien viss izdevās un nav kur piesieties. Tā nevienu reizi nav bijis. Vienmēr cenšos no sevis prasīt vairāk. 

TVNET: Tas jau labi. Tādā veidā pats sevi dzen uz priekšu. 

K.I.: Tas man nāk no "Olimpa" laikiem, kad sāku tur spēlēt. Treneris Kulakovs teica, ka jācenšas analizēt, jābūt kritiskākam pret sevi, un tas man tā iegājās un ir vēl joprojām. 

 

 

 

 

View this post on Instagram

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

A post shared by Optibet Virslīga (@futbolavirsliga) on Apr 12, 2018 at 2:49pm PDT

TVNET: Kurš vārtsargs ir tavs elks vai paraugs lielajā pasaules futbolā? 

K.I.: Man patika Olivers Kāns, bet, tā kā mana mīļākā komanda bija Mančestras "United", tad man patika Peters Šmeihels. Bērnībā man patika skatīties uz tādiem vārtsargiem, kuri vārtos darbojās skatāmāk. Konkrēti viens vārtsargs nebija. Dortmundes "Borussia" komandā bija viens vārtsargs, bet tagad nevaru atcerēties viņa uzvārdu. 

TVNET: Kad skaties futbolu, piemēram, televīzijā, vari vienkārši to skatīties kā spēli vai vairāk uzmanības velti vārtsargu sniegumam? Tā sakot, profesionālais kretīnisms?

K.I.: Nevar nepievērst uzmanību, arī situācijās, kad bumba nav pat vārtu tuvumā. Tagad gan esmu pasācis sekot līdzi aizsardzības līnijai. Kā pārvietojas aizsargi, pussargi, jo bieži vien spēlēs spēlētāji nav īstajās pozīcijās un rodas problēmas, lai, teiksim, malās neveidotos skaitliskais pārsvars. 

TVNET: Vai izmanto "InStat" programmu, lai izvērtētu sevi?

K.I.: Jā, to es pēc spēlēm paskatos. Tajā var redzēt visu spēli un arī konkrētas epizodes. Tam ir atsevišķas sadaļas. Tā ir ļoti laba programma. 

TVNET: Tā atbilst realitātei uz laukuma? 

K.I.: Vairāk vai mazāk, bet jā. Lai gan kaut kādi cipari var arī neatbilst. Piespēļu precizitāte, cik piespēļu veicis, cik ievadījis ātros uzbrukumus un arī cik reizes bumbai pieskāries... Vairāk vai mazāk, bet sakrīt, un tā ir lietderīga informācija. Var arī pretinieku papētīt. 

Paldies!

 

 

 

 

View this post on Instagram

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

A post shared by Futbola klubs RFS (@fk_rfs) on Oct 30, 2018 at 5:16am PDT