/nginx/o/2019/02/27/11827540t1h69f0.png)
Laulība un kopdzīve ar slaveno viktoriāņu rakstnieku Čārlzu Dikensu nebija nekāda medusmaize. Iepriekš neredzētas vēstules atklājušas, ka Dikenss gribēja savu sievu Keterīnu piespiest doties uz vājprātīgo namu. Centieni nevainagojās ar panākumiem, jo ārsti sievieti atzina par garīgi veselu.
Sākumā viņi bija laimīgi precējušies un audzināja 10 bērnus. Tomēr īsi pirms šķiršanās, kas notika 1858. gadā, viņu attiecības jau bija izirušas.
19. gadsimta literatūras eksperts, Jorkas universitātes profesors Džons Bouvens pavisam nesen izpētīja 98 vēstules, kas glabājās Hārvarda Universitātē, tomēr līdz šim nebija pārrakstītas un analizētas. To beidzot izdarīja Bouvens. Preses relīze publicēta Jorkas Universitātes mājaslapā.
“Tas bija brīdis, kas lika maniem matiņiem uz muguras un kakla sacelties stāvus,” teica Bouvens.
Vēstuļu autors bija Edvarts Datons Kuks - žurnālists un Keterīnas kaimiņš pēc tam, kad viņa izšķīrās no Čārlza un pārvācās. Kuks vēstules adresēja savam draugam Viljamam Mojam Tomasam.
Kuks ar Keterīnu iepazinās 20 gadu pēc viņas šķiršanās no Čārlza, un tas, ko viņa atklāja Kukam, bija visai baiss. Pēc 22 gadiem laulībā Čārlzs sāka afēru ar jaunu aktrisi un nolēma, ka no sievas ir noguris, jo tā bija laidusi pasaulē 10 bērnus un “zaudējusi labo izskatu”, 1879. gadā rakstīja Kuks.
“Viņš pat centās sievu iespundēt vājprātīgo namā – nabadzīte!” Kuks rakstīja tajā pašā vēstulē. Tomēr Čārlzam neizdevās pierādīt, ka Keterīna ir vājprātīga.
Zinātnieki jau sen zināja, ka Čārlzs Dikenss pret savu sievu izturējās ne pārāk labi, tomēr detaļas Kuka vēstulēs to uzsver vēl vairāk.
